Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.
“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.
“Alma Career Latvia” (iepriekš “CV-Online Latvia”) mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa stāsta, ka darba devēja vēlamais jaunieša portrets ietver pabeigtu vai iesāktu izglītību, motivāciju un interesi, nelielu pieredzi, svešvalodu prasmi, spēju ātri mācīties, precizitāti un atbildības izjūtu, mērķtiecību un iniciatīvu.
“Augstu tiek novērtētas mūsdienu jauniešu angļu valodas un digitālās iemaņas, bet kā nepietiekamas nereti tiek atzītas komunikācijas prasmes un spēja pašorganizēties. Savukārt jaunieši darba devēju piedāvājumā novērtē attālinātā darba iespējas, elastīgu darba laiku, kā arī darbu, kas ir saskaņā ar viņu vērtībām un sniedz sajūtu, ka ar viņu rēķinās,” saka Roziņa.
Viņa piebilst, ka darba devējs vēlas motivētus darbiniekus, kuriem ir vēlme un prasme mācīties un apgūt jaunas zināšanas. Darba tirgū pieprasītas ir digitālās prasmes, kā arī komunikācijas un sadarbības prasmes gan klātienē, gan virtuāli. Ņemot vērā hibrīddarba modeļa popularitāti, kas sevī ietver gan darbu veikšanu klātienē, gan atrodoties ārpus biroja, būtiska ir darba un laika plānošana, prioritāšu noteikšana.
Nākotnes prognozes arī liecina, ka jau esošajiem darbiniekiem būs nepieciešama pārkvalifikācija, lai tiktu līdzi mākslīgā intelekta, tehnoloģiju un procesu automatizācijai.
Arī “FinTech Latvia” asociācijas vadītāja Tīna Lūse norāda, ka mūsu ikdienas dzīvē pastāvīgi ienāk jaunās tehnoloģijas un tas, ko esam iemācījušies, piemēram, pirms četriem gadiem, šobrīd varētu arī nebūt nepieciešams. Līdz ar to jauniešiem jābūt tādiem, ko modernā vārdā sauc “agile” jeb veikliem, kuri spēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. It sevišķi IKT jomā, kur prasības var mainīties ļoti strauji dažādu ārēju faktoru dēļ.
Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotās Latvijas darba tirgus prognozes līdz 2040. gadam liecina, ka digitalizācijas tendences un darba vietu robotizācija palielinās pieprasījumu pēc augstākās kvalifikācijas darbaspēka.
Kopumā līdz 2040. gadam darba vietu skaits augstākās kvalifikācijas profesijās varētu palielināties par aptuveni 80 tūkstošiem un veidot vairāk nekā pusi (52% jeb 461 tūkstoti) no kopējā darba vietu skaita tautsaimniecībā.
“Studējošo skaits Latvijā samazinās jau pēdējos 20 gadus, taču augstākās izglītības loma nākotnē noteikti pieaugs, tāpēc tiem jauniešiem, kuri šogad absolvē vidusskolu, un viņu vecākiem ir jāizdara izvēle, kas lielā mērā noteiks viņu nākotni,” saka Banku augstskolas rektore.
Nākotnē būtiskākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni, savukārt iztrūkums būs vērojams pēc IKT, kā arī inženierzinātņu speciālistiem, liecina EM prognozes.
Vēl viena tendence, uz ko uzmanību vērš “FinTech Latvia” asociācijas vadītāja Tīna Lūse, ir tas, ka darba devēji orientēsies arī uz darbiniekiem no ārvalstīm.
“Latvija ir maza valsts, un, ja pie mums ienāk starptautiskie uzņēmumi, tiem nepietiek vietējā darbaspēka, tāpēc jauniešiem, kuri ienāk darba tirgū, būs jāspēj konkurēt arī ar vienaudžiem no citām pasaules valstīm,” saka Lūse.
“FinTech Latvia” vadītāja piebilst, ka arī augstskolām ir jāspēj ātri pielāgot savas programmas pasaules tendencēm.
“Jau agrāk augstskola apstiprināja kādu programmu, un to varēja mācīt divdesmit gadus, taču tagad kaut kas tāds nav iespējams. Attiecīgi arī augstskolām ir jāmaina pieeja savu programmu izveidē. Piemēram, uz semestru vai akadēmiskā gada bāzes jāskatās, kas jauns ir parādījies, kam būtu jāpievērš uzmanība un kādas zināšanas jādod jauniešiem,” turpina Lūse.
“FinTech Latvia” vadītāja stāsta, ka viņas vadītās asociācijas biedri un eksperti jau pašlaik piedalās Banku augstskolas programmu izveidē.
“Tā ir ļoti laba tendence, ka augstskola sadarbojas ar tirgu, ar darba devējiem un spēj izprast darba devēju vajadzības. Darba tirgus sagaida no darba ņēmēja spēju darboties multidisciplināri. Finanšu jomā ieguvēji būs tie, kas sapratīs tehnoloģiju kāpumu un varbūt radīs nākamo “fintech” uzņēmumu. Tas attiecas arī uz citām nozarēm, kur tehnoloģijas spēlē lielu lomu,” saka Lūse.
Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolu absolventu nodarbinātības monitoringa dati liecina, ka Banku augstskolai ir viens no augstākajiem nodarbināto absolventu skaita īpatsvariem – 94%. Viņi arī saņem otru lielāko atalgojumu starp Latvijas augstskolu absolventiem.
“Banku augstskolas mijiedarbība ar finanšu nozari ļauj sagatavot darba tirgū pieprasītus speciālistus, kuri jau studiju laikā sāk iekļauties darba vidē, tomēr finanšu nozare ir dinamiska, tajā nemitīgi ir vieta inovācijām, mainās arī regulējums un arvien pieaug datu nozīme. Šie ir galvenie aspekti, kas uz finanšu izglītību liek skatīties kā uz nemitīgi pilnveidojamu studiju programmu,” saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.
Attiecībā uz konkrētām profesijām, pēc kurām būs pieprasījums, “FinTech Latvia” vadītāja Tīna Lūse pirmos nosauc IKT speciālistus, kā arī tos, kuri pārzinās, apmācīs un pārvaldīs mākslīgo intelektu. Taču vidusskolu absolventiem ir jāorientējas ne tikai uz prognozēm, bet arī jāatrod joma, kas patiesi aizrauj.
“Ļoti vēlams atrast tādu jomu, par ko deg acis, un jau studiju laikā meklēt prakses vietas un mēģināt iekļauties darba tirgū. Darba devējiem nav laika un resursu, lai jaunieti, kurš tikko pabeidzis augstskolu, vēlreiz apmācītu. Viņi gaida darbiniekus, kuri spēj iespējami ātri pilnvērtīgi iekļauties darba vidē,” saka “FinTech Latvia” vadītāja.
Jānis Abāšins stāsta, ka tiem, kuri savu dzīvi vēlas saistīt ar apdrošināšanas nozari, ir jāmācās matemātika un jāprot arī komunicēt ar cilvēkiem. Kā piemēru viņš min Banku augstskolas studentus, kuri ir labi sagatavoti un jau studiju laikā spēj ātri iekļauties darba vidē.
“Banku augstskolas studentus sāk “izķert” jau 2. un 3. kursā, jo augstskola spēj sagatavot darba tirgū nepieciešamos speciālistus, viņi ir tik ļoti pieprasīti, jo ir universāli, ir gatavi darba dzīvei un nav tikai teorētiķi. Banku augstskolas 2. un 3. kursa studenti jau ir pietiekami prasmīgi, lai ātri apgūtu darbam nepieciešamo un arī to, ko no viņiem darba devējs prasa,” saka Abāšins.
Par Banku augstskolu
Banku augstskola ir valsts dibināta starptautiski atzīta augstākās izglītības iestāde, kas jau 30 gadus ir viena no atpazīstamākajām Latvijas biznesa skolām. Patlaban tā īsteno 12 akreditētas profesionālās augstākās izglītības studiju programmas biznesa vadības un finanšu izglītības virzienos visos studiju līmeņos latviešu un angļu valodā. Banku augstskola Latvijas tautsaimniecībai ir devusi vairāk nekā 12 000 absolventu, no kuriem daudzi ir Latvijā un Eiropā plaši atpazīstamu uzņēmumu vadītāji un nozaru eksperti.
