Rīgas mēra rīcība atbilst starptautiskai tendencei, jo atbalstu augu valsts uzturam jau paudusi Vācijas valdība un tādas pilsētas kā Barselona, Kopenhāgena, Londona, Oslo, Parīze, Stokholma, Tokija, Toronto, Amsterdama, Helsinki un citas. Izaicinājumi kā “Neapēd zemeslodi” ar pieaugošu dalībnieku skaitu notiek visā pasaulē, jo lopkopība ir starp lielākajiem klimata pārmaiņu un dabas noplicināšanās veicinātājiem, savukārt pārmērīgs gaļas un citu dzīvnieku produktu patēriņš pasaulē un Latvijā veicina sabiedrības veselības problēmas.
LOSP priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis televīzijā paziņojis, ka “amatpersonām no šādiem te aicinājumiem vajadzētu atturēties,” jo “galvaspilsētas mērs, kas ir publiska amatpersona, ietekmē ar savu nostāju cilvēkus.” Šis ir acīmredzams mēģinājums apklusināt publisko un politisko atbalstu veselīgām un ilgtspējīgām pārmaiņām Latvijas sabiedrības uzturā.
LOSP izplatījuši arī maldus par dzīvnieku un augu valsts produktu ietekmi uz vidi. Vietējās gaļas un importētu augu produktu kontekstā izmantotais Gūtmaņa apgalvojums, ka “transportēšanas veidu radītie izmeši ir graujoši un to negatīvā ietekme uz vidi ir nesalīdzināma ar vietējā produkta un tā piegādes ietekmi”, ir nepatiess. 2022. gada Nature Food pētījumā, kas aplūkoja transporta ietekmi visā pārtikas ķēdē, atklāts, ka tas rada 19% pārtikas kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju, kurpretī lopkopība – 27% emisiju. Jāpiezīmē, ka arī vietējā lopkopība bieži ir atkarīga no importētas barības, tostarp sojas raušiem no Dienvidamerikas valstīm. Pēc 2018. gada Science publicētiem datiem, transports piegādes posmā rada vien 6%, turpretī lopkopība, ieskaitot tās zemes lietojumu, lopbarības ražošanu un dzīvnieku audzēšanu – vairāk nekā pusi (52%) kopējo pārtikas emisiju.
LOSP mājaslapā par sevi raksta, ka “formulē vienotu lauksaimnieku viedokli ražotāju interešu aizstāvībai”. Taču, šajā gadījumā it kā aizstāvot vietējo pārtiku, LOSP ignorē pašmāju augu valsts produktu ražotājus. Latvijas Tehnoloģiskā centra un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārstāvji vēsta, ka vegāniskie produkti ir starp galvenajiem Latvijas pārtikas inovāciju virzieniem, ar ko būtu jālepojas. Pēc programmas “Augi & Draugi” datiem, Latvijā ir vairāk nekā 30 specializēto vegānisko produktu ražotāju, neskaitot pākšaugu, graudaugu, riekstu, sēklu, dārzeņu un augļu ražotājus, kuru produkcijas patēriņu arī atbalsta izaicinājums “Neapēd zemeslodi”.
Izaicinājuma rīkotāja Lilita Kenta komentē: “Aicinām Gunti Gūtmani un lopkopības nozares pārstāvjus izmēģināt izaicinājumu, lai iemācītos speķa pīrādziņu vietā pagatavot “smeķa” pīrādziņus un uzzinātu lietderīgus faktus par veselīgu un ilgtspējīgu uzturu. Paldies Rīgas domei par pozitīva piemēra rādīšanu un soli dabai draudzīgākas pārtikas sistēmas virzienā!”
Izaicinājums “Neapēd zemeslodi” notiek jau sešus gadus, katru janvāri vienojot tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuri nolemj vienu mēnesi samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu uzturā un apgūt veselīgākus ēšanas ieradumus, lai saudzētu dabu un mazinātu savu ietekmi uz klimatu. Lai atbalstītu dalībniekus, “Neapēd zemeslodi” rīkotāji ik dienu e-pastā sūtīs receptes katrai ēdienreizei, noderīgu informāciju par augu valsts uzturu, kā arī izdevīgus piedāvājumus ēstuvēs un veikalos. Interesenti ir aicināti pieteikties vietnē www.neapedzemeslodi.lv
