DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
27. oktobrī, 2022
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Pašvaldību autonomija nav patvaļa: konkurences noteikumi ir jāievēro

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) varēja veicināt konkurences kropļojumu izbeigšanu, taču tas nav noticis - pašvaldībām nav vienotas izpratnes par pienākuma ievērot konkurences noteikumu nozīmi un saistošo spēku, konstatējusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Pētījumā1, kas prezentēts LTRK konferencē 26. oktobrī, uzsvērts, ka arī pašvaldības līmeņa ekonomikas politika jāveido, balstoties uz Līguma par Eiropas Savienības (ES) darbību 119. pantā ietverto "atvērtas tirgus ekonomikas, kurā pastāv brīva konkurence" principu.

 Pētījumā secināts, lai veicinātu godīgu konkurenci un izmantotu tās radītās priekšrocības, neiztikt bez grozījumiem normatīvajos aktos, jo spēkā esošais regulējums nesasniedz savu mērķi un nav efektīvs. Viens no ieteikumiem ir paredzēt atbilstošu piespiedu mehānismu, tai skaitā nosakot pienākumu izbeigt pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībā, ja tai nav tiesiska pamata, kā arī paredzot konkrētu amatpersonu administratīvo atbildību. Jāņem vērā arī tas, ka  konkurences kropļojumi var rezultēties arī valsts atbalsta noteikumu pārkāpumos.

“Pētnieku ieteikums ir palielināt kompetento iestāžu un uzņēmēju organizāciju atzinumu juridisko svaru, kas palīdzētu izbeigt un nepieļaut normatīvajiem aktiem neatbilstošu pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībā. Vienlaikus LTRK sadarbībā ar pašvaldības pārstāvošām organizācijām vēlas izcelt labās prakses piemērus, arī nodrošināt visas pašvaldības ar ceļa karti, lai veicinātu brīvu konkurenci dažādos tirgus segmentos. Tāpat LTRK uz nepieciešamo regulējuma pilnveidi ir paudusi arī savos ieteikumos jaunās valdības deklarācijai, tādējādi norādot uz problēmas aktualitāti kopējā uzņēmējdarbības vidē,” norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Jaunā Pašvaldību likuma apspriešanā Saeimā dominēja viedoklis, ka pietiekams pamats pašvaldību iesaistei komercdarbībā ir pašvaldībām noteiktās autonomās funkcijas. Pētījumā šāds pieņēmums ir atspēkots. Papildu skaidrību varētu radīt Valsts kontroles revīzijas “Vai pašvaldību rīcība, izvērtējot un uzskaitot līdzdalību kapitālsabiedrībās ir ekonomiska, pamatota un atbilstoša normatīvo aktu prasībām?” secinājumi. Tās ietvaros plānots vērtēt, kā pašvaldībām ir veicies ar tiešās līdzdalības izvērtēšanu savās kapitālsabiedrībās pēc ATR. Valsts kontroles padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins konferencē atklāja, ka revīzijas rezultātus varētu publiskot nākamā gada sākumā.

Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis konferencē aicināja diskutēt par nepieciešamajām sankcijām tikai pēc tam, kad būs skaidrība par konkurences neitralitātes regulējuma (Konkurences likuma 14.1 un 14.2 pants) efektivitāti. Arī Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis norādīja, ka prakse konkurences neitralitātes pārkāpumu lietās tiek pamazām dibināta un pašvaldības ieklausās tās ieteikumos.

Sarežģītāka situācija ir ar publisku personu līdzdalību kapitālsabiedrībās, proti, aplūkojot līdzdalības izvērtējumus, konstatējams, ka nereti trūkst pat ekonomiskā pamatojuma. Asas diskusijas konferencē raisījās pēc J. Gaiķa paustā viedokļa, ka ir jāņem vērā vēsturiskais mantojums, citādi, piespiedu kārtā atsakoties no biznesa daļas, pašvaldībai būs zaudējumi. Uzņēmēju izklāstītajos piemēros atspoguļojās visdažādākie paņēmieni, kā pašvaldību un arī valsts kapitālsabiedrības, iespējams, sākotnēji tiesiski un ekonomiski pamatoto lēmumu piedalīties uzņēmējdarbībā, ir paplašinājušas līdz līmenim, kas ir acīmredzami konkurenci kropļojošs. Līdz šī gada 1. jūnijam daļai pašvaldību bija jāveic līdzdalības izvērtējums sev piederošajās kapitālsabiedrībās, taču ne visas pašvaldības uzdevumam ir veltījušas pienācīgu rūpību. Vēl vairāk – atsevišķos novados pat atcelti iepriekš pieņemtie lēmumi attiecībā uz pakalpojumu sniedzēja izvēli konkursa kārtībā, bez pilnvērtīga izvērtējuma pakalpojumu sniegšanu uzticot pašvaldības kapitālsabiedrībai. Taču ir arī labie piemēri, kur, pašvaldības, apzinoties tās dibināto uzņēmumu nespēju piedāvāt kvalitatīvus pakalpojumus atbilstoši prasībām, tirgu atver konkurencei un organizē iepirkumus.

LTRK Konkurences neitralitātes komitejas vadītājs Māris Simanovičs uzsver: “Balstoties uz pētījumu, konferencē un iepriekšējās diskusijās paustajām atziņām, LTRK ietvaros jau tuvākajā laikā apspriedīsim iespējamos LTRK priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, turpinot jau konkrētākas sarunas par tālāko rīcību ar kompetentajām institūcijām. Attiecībā uz piespiedu mehānismu ieviešanu konferencē saklausījām konceptuālu atbalstu. Publiskām personām ir jārāda priekšzīme konkurences noteikumu ievērošanā. Savukārt, ja ir izdarīts pārkāpums, jāsaņem sods, gluži kā privātajiem tirgus dalībniekiem.”

LTRK vērš uzmanību, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir atzinusi konkurences nozīmi demokrātiskas sabiedrības veidošanā, norādot, ka konkurences veicināšana nodrošina visas sabiedrības labklājību (skat. Satversmes tiesas 06.12.2012. sprieduma lietā Nr.2012-01-01 15.punktu).

1 Pētījums “Administratīvi teritoriālā reforma kā piemērots brīdis, lai pārskatītu pašvaldību dalības komercdarbībā tiesisko pamatotību, kā arī novērstu iespējamos konkurences kropļojumus” veikts 2022. gadā pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras nodibinājuma “Krišjāņa Valdemāra fonds” pasūtījuma. Pētījuma autori ir zvērināti advokāti Juris Balodis-Bolužs un Māris Meļķisis.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU