“Banku augstskola vēlas īstenot integrācijas procesu zinātnes universitātē atbilstoši labas pārvaldības principiem un nodrošināt apstākļus, kuros Augstākās izglītības padome un Ministru kabinets, pieņem izsvērtu lēmumu, samazinot tiesvedības riskus un finanšu saistību apjomu, un viss process notiktu Latvijas tautsaimniecībai un izglītībai labvēlīgā veidā – pārdomāti un sistēmiski,” uzsver Peiseniece.
Izglītības un Zinātnes ministrija augstskolu apvienošanu steidzina, bet Banku augstskola norāda uz riskiem un izstrādājusi un iesniegusi Izglītības un Zinātnes ministrijai ceļa karti integrācijas procesa vadībai.
Banku augstskola ir uzsākusi izpēti ar piesaistītiem ekspertiem, lai nodrošinot integrāciju zinātnes universitātes ekosistēmā, vienlaikus saglabājot Banku augstskolas finanšu izglītības kvalitāti, kas jau šobrīd nodrošina augstu studentu konkurētspēju darba tirgū.
Piesaistīto ekspertu galvenais uzdevums – identificēt esošās izglītības konkurētspējas galvenos aspektus, atšķirības izglītības procesa organizēšanas pieejā, labāko administratīvo, akadēmisko un juridisko formu piemērošanu priekšrocību saglabāšanai, ievērojot virsmērķi – integrācija zinātnes universitātes ekosistēmā vienlaikus ņemot vērā to, ka 95 % Banku augstskolas studenti maksā par studiju maksu un šobrīd, sagatavojot pieprasītus speciālistus, Banku augstskola pilda nozīmīgu lomu finanšu nozarē.
Ar nolūku apzināt vajadzības, ir uzsākts dialogs ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju un starptautisko uzņēmumu pārstāvjiem – audita un konsultāciju uzņēmumiem “EY”, “KPMG”, “BDO Latvia”, kas ir lielākie Banku augstskolas studentu darba devēji.
Sadarbība ar finanšu nozari pierāda, ka nozarei ir pieaugoša nepieciešamība pēc speciālistiem – pieprasījums pēc prakses vietām pēdējo gadu laikā ir divkāršojies. Jāatzīmē arī tas, ka 92% no BA absolventiem ir nodarbināti un saņem otro lielāko atalgojumu starp Latvijas augstskolu absolventiem.
“Finanšu izglītība nevar būt pabērna lomā un diskusiju laikā ir jāatrod labākais ceļš, kā īstenot augstskolas integrāciju tā, lai necieš studenti, finanšu izglītības kvalitāte un finanšu nozare kopumā,” saka Banku augstskolas rektore.
Peiseniece arī atgādina, ka Banku Augstskola ir citā situācijā kā Rēzeknes augstskola vai Liepājas pedagoģiskais institūts, ko arī skar apvienošana, jo Banku augstskolas budžeta lauvas tiesu veido ieņēmumi no studentu mācību maksas nevis valsts dotācijas, tādēļ īpaši svarīgi turpināt nodrošināt konkurētspējīgu izglītību un piedāvāt visas esošas priekšrocības, kas ir BA studentiem un absolventiem.
“Augstskolu apvienošanas process ir liela atbildība gan par studentiem, gan finanšu nozari, tāpēc sasteigti un nepārdomāti lēmumi ar neparedzamam sekām nav neviena interesēs,” pauž Banku augstskolas rektore.
