Ministru prezidents pateicības uzrunā uzsvēra, ka viņam ir liels gods kopā ar kolēģēm, Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu (Kaja Kallas) un Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė) saņemt F. Hajeka fonda balvu, norādot, ka tas ir novērtējums visas Latvijas tautas paveiktajam 31 gada laikā kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas, atjaunojot demokrātiju un brīvā tirgus ekonomiku. Tā ir arī pateicība visiem cilvēkiem Latvijā, kuri savu dzīvi veltīja neatkarības atgūšanai un pēc padomju okupācijas sāka atjaunot Latvijas valsti.
K. Kariņš pateicības uzrunā uzsvēra, ka Rietumu demokrātiskai pasaulei ir jāturpina palīdzēt Ukrainai tās cīņā pret agresorvalsti Krieviju, jo Ukraina cīnās par tām pašām pamatvērtībām, kas ir svarīgas gan Latvijai, gan visai Rietumu demokrātiskai pasaulei – brīvību, demokrātiju un likuma varu.
Ministru prezidents uzrunā atgādināja par Latvijas un Baltijas valstu likteni, piedzīvojot Padomju Savienības okupāciju, un norādīja, ka Ukraina šodien ir spiesta iet to pašu ceļu, Krievijai īstenojot brutālu karu pret savu demokrātisko kaimiņvalsti.
“Padomju okupācijas laikā latvieši pieredzēja to, ko šodien nākas piedzīvot ukraiņiem. 50 gadu ilgušās padomju okupācijas mantojums mums, baltiešiem, bija ļoti smags, jo mēs zaudējām savu ekonomiku, demokrātiskās institūcijas, tiesības pašnoteikties un brīvi lietot dzimto valodu. Padomju okupācijas vara centās iznīcināt mūsu nacionālo identitāti, bet mums to izdevās nosargāt un, sagrūstot Padomju impērijai, atgūt savu neatkarību un atjaunot savu zemi,” uzsvēra K. Kariņš, atgādinot gan par Krievijas armijas Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem, gan Kremļa meliem, apgalvojot, ka Ukraina nav īsta valsts un nav tādas ukraiņu tautas.
“Tad, kad mēs, baltieši, runājam par pamatvērtībām – brīvību, demokrātiju un likuma varu – mēs labi zinām, ka tās nav pašas par sevi saprotamas vērtības. Par tām ir jācīnās katru dienu. Tas ir iemesls, kādēļ Latvija atbalsta Ukrainu un turpinās to darīt,” pauda K. Kariņš, norādot, ka Latvija ir sniegusi Ukrainai aptuveni 300 miljonu eiro dažāda veida, tostarp militāru un humānu, palīdzību, un aicināja visu Rietumu demokrātisko pasauli to turpināt darīt.
Ministru prezidents uzsvēra, ka Krievijas karš Ukrainā Rietumu pasaules vērtības ir pakļāvis lielākajiem draudiem kopš Otrā pasaules kara, tādēļ demokrātiskām valstīm ir jābūt stiprām, palielinot izdevumus drošībai un aizsardzībai, mērķtiecīgi samazinot atkarību no Krievijas energoresursiem un cīnoties pret Kremļa izplatīto dezinformāciju.
Pirms balvas pasniegšanas ceremonijas Ministru prezidents tikās ar Igaunijas premjerministri K. Kallasu un Lietuvas premjerministri I. Šimonīti, lai pārrunātu Baltijas reģiona un Eiropas Savienības dienaskārtības jautājumus, tostarp aktuālo situāciju enerģētikā, ieceļošanas vīzu ierobežojumus Krievijas pilsoņiem un cīņu pret dezinformāciju. Berlīnes vizītes laikā K. Kariņš ar Baltijas valstu kolēģēm sniedza arī interviju Vācijas laikrakstam “Die Welt”.
Vēl Ministru prezidents tikās ar Vācijas Bundestāga CDU/CSU frakcijas vadītāju Frīdrihu Mercu (Friedrich Merz) un tikšanās laikā pārrunāja Krievijas brutālo karu Ukrainā, enerģētikas situāciju Eiropā, tai skaitā Krievijas enerģētisko šantāžu, kas vērsta pret Eiropu, kā arī lēmumus par gatavošanos apkures sezonai ziemā.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 4. septembrī Berlīnē, Vācijā piedalījās F. Hajeka fonda starptautiskās balvas pasniegšanas ceremonijā.
Frīdrihs Hajeks (1899–1992) ir viens no 20. gadsimta izcilākajiem ekonomistiem un filosofiem, kurš aizstāvēja uz brīvā tirgus principiem veidotu ekonomiku un uz indivīda brīvību balstītu sabiedrību. Frīdriha Hajeka fonds ir dibināts 1999. gadā Vācijā, Freiburgā, par godu F. Hajeka 100. jubilejai.
