Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Senāta Krimināllietu departaments 7.aprīlī, izvērtējot apsūdzētā aizstāves iesniegto kasācijas sūdzību, nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā apsūdzībā par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu, likvidēt valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti, kā arī graut valsts teritoriālo vienotību, tas ir, Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā atdalīt kādu valsts teritorijas daļu. Senāts atzina, ka kasācijas sūdzība iesniegta ar mērķi panākt apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ.
Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas lēmums, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas 2021.gada 17.maija spriedums un apsūdzētais atzīts par vainīgu viņam celtajā apsūdzībā. Apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un 6 mēnešiem un probācijas uzraudzību uz 1 gadu.
Senāts konstatēja, ka kasācijas sūdzībā atkārtoti argumenti, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi.
Lieta SKK-258/2022 (11840000914)
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
