Šogad aprit jau 73 gadi, kopš 1949. gada 25. martā uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem no Latvijas deportēja ap 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Viņu vidū bija arī ap 2500 Kuldīgas apriņķa ļaužu.
11.00 komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākums norisināsies Kuldīgā pie piemiņas akmens Pētera ielā. Piemiņas brīdi vadīs mācītājs Viesturs Pirro. Klātesošos uzrunās un ziedus piemiņas vietā noliks Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Kuldīgas politiski represēto biedrības vadītājs Uldis Jumiķis un Kuldīgas novada muzeja krājuma glabātāja Ingrīda Pole. Savukārt Skrundā komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākums norisināsies 14.00 pie deportāciju piemiņas vagona. Pasākuma dalībniekus uzrunās Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietniece Nellija Kleinberga un Skrundas pilsētas un Skrundas pagasta pārvaldes vadītāja Guna Skrebele, bet muzicēs Skrundas kultūras nama vīru vokālais ansamblis “Vecie zēni.”
Piemiņas pasākumi norisināsies arī vairākos novada pagastos. 13.00 represēto piemiņas brīdis notiks Kurmāles pagasta Vārdupē. Pasākuma laikā iedzīvotāji turpinās stādīt baltās sniegpukstenītes, tā pieminot un atceroties tos, kuri nepārnāca no Sibīrijas sniegotajiem laukiem, un tos, kuru vairs nav starp mums. Savukārt Lēnās komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis, ziedu un svecīšu nolikšana pie represēto piemiņas akmens norisināsies 13.30. Iedzīvotāji aicināti izmantot iespēju nokļūt uz Lēnām ar autobusu 13.15 no Dzeldas. Visas dienas garumā iedzīvotāji varēs nolikt ziedus un sveces represēto piemiņas vietās Laidos, Raņķos un Rudbāržos.
Latvijā 1949. gadā notika otrā un cilvēku skaita ziņā lielākā padomju varas organizētā deportācija. Ar deportācijām centās iebiedēt lauku iedzīvotājus un panākt, lai Latvijas zemnieki, līdzīgi kā tas jau bija noticis citviet Padomju Savienībā, pāriet no personīgajām saimniecībām uz kolhoziem. Kolektivizācija nebija vienīgais izsūtīšanas cēlonis. Bija noteiktas četras no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izsūtāmo iedzīvotāju kategorijas: kulaki un viņu ģimenes; “bandīti” un nacionālisti, kas atrodas nelegālā stāvoklī, ģimenes, kā arī notiesāto un nošauto “bandītu” ģimenes locekļi; legalizējušies “bandīti” un viņu ģimenes locekļi, kuri turpina nodarboties ar pretpadomju darbību; “bandītu” atbalstītāju ģimenes locekļi. Pēc cilvēkiem ieradās naktī, tiem pavēlēja gatavoties ceļam, dodot nedaudz laika paņemt savas mantas. Pēc tam cilvēkus veda uz dzelzceļa stacijām, kur atradās vagoni – ar tiem deportējamos veda svešumā. Cilvēku pārvadāšanai nepiemērotajos “lopu vagonos” antisanitāros apstākļos izsūtītie cilvēki ceļā pavadīja vairākas nedēļas, līdz nonāca nometinājuma vietās.
