2017. gadā Latvijā nabadzības riskam1 bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi2 bija zem nabadzības riska sliekšņa.
Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits un īpatsvars no iedzīvotāju kopskaita 2010.–2017. gadā
2017. gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2016. gadā – 330 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2017. gadā sasniedza 770 eiro mēnesī (2016. gadā – 694 eiro mēnesī).
Nabadzības riska slieksnis 2010.–2017. gadā
(eiro mēnesī)
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (44,2 %) un vismazākais – Rīgā (15,6 %). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 29,0 % iedzīvotāju, Zemgalē – 25,0 %, Kurzemē – 24,8 % un Pierīgā – 16,9 % iedzīvotāju.
Visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2017. gadā tādu bija 74 % (2016. gadā – 72,8 %). Nākamās lielākās nabadzības riskam pakļautās sabiedrības grupas bija nepilnās ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem (32,6 %), personas līdz 64 gadu vecumam, kuras dzīvo vienas (31 %), un daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (20,5 %).
Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,1 % 2017. gadā un 8,8 % 2016. gadā). Savukārt ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (59,5 % 2017. gadā un 56,6 % 2016. gadā) un pensionāri (48,9 % - 2017. gadā un 43,7 % 2016. gadā).
Pēdējo gadu laikā samazinās sociālo transfertu3 ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem. 2017. gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 15,8 procentpunktiem. Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nabadzības riskam būtu pakļauti 39,1 % iedzīvotāju. 2016. gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 17,8 procentpunktiem, 2015. un 2014. gadā – par 18,4 procentpunktiem.
Plašāks ieskats par iedzīvotāju nabadzības un sociālās atstumtības riskiem ir pieejams informatīvajā apskatā „Nabadzības risks un sociālā atstumtība Latvijā„ un CSP datubāzē sadaļā „Monetārā nabadzība un ienākumu nevienlīdzība (EU-SILC)”.
Iegūto nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir CSP 2018. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums. Tajā aptaujāti 6 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 10,8 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. 2019. gada apsekojuma ietvaros CSP iegūs datus par mājsaimniecību nabadzības risku 2018. gadā, turklāt respondenti varēs paši aizpildīt anketu internetā.
Metodoloģiskie skaidrojumi
CSP 2017. gada nabadzības un sociālās atstumtības rādītājos iekļauj datus par iedzīvotāju ienākumiem 2017. gadā. Pretstatā CSP pieejai ES statistikas birojs Eurostat publicē nabadzības un sociālās atstumtības rādītājus ar atsauci uz apsekojuma norises gadu, lai arī rādītājos iekļautie iedzīvotāju ienākumi ir par iepriekšējo kalendāro gadu. 2019. gada 15. janvārī Eurostat publicēja rādītājus par nabadzību un sociālo atstumtību, izmantojot 2016. gada datus par Latviju
1 Nabadzības riska indekss – iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi ir zem nabadzība riska sliekšņa. Nabadzības riska slieksnis ir 60 % no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas. Mediāna ir augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu novērojumu centra vērtība jeb sadalījuma viduspunkts.
2 Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.). Ekvivalentie rīcībā esošie (neto) ienākumi – mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi, kuri tiek aprēķināti uz ekvivalento patērētāju. To iegūst, dalot mājsaimniecības ienākumus ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, kuru veido, izmantojot modificēto OECD skalu (1,0; 0,5; 0,3) – pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3.
3 Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā arī citu valstu.
