"Ir gandarījums redzēt, ka Eiropas latviešu organizācijas nostiprinās un darbību koros un skolās arvien biežāk papildina ar profesionāļu un uzņēmēju tīklošanos, sabiedriski politiskām aktivitātēm un labdarības iniciatīvām gan Latvijā, gan diasporas mītnes zemēs grūtībās nonākušo līdzcilvēku atbalstam. Daudz nopietnāk sākam strādāt arī ar jauniešiem," stāsta ELA priekšsēdis Kristaps Grasis. Jau šonedēļ septiņi diasporas jauniešu iniciatīvu veidotāji no Norvēģijas, Īrijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Luksemburgas ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu piedalās Latvijas novadu jaunatnes darbinieku pieredzes apmaiņas un sadarbības seminārā, kas notiek Madonas novadā – Latvijas jaunatnes galvaspilsētā 2018.
Apspriežot Latvijā noritošo darbu pie topošā Diasporas likumprojekta, ELA dalīborganizācijas uzsvēra, ka likumam vajadzētu tapt saliedējošam, saturīgam un sadarbībā sakņotam, veicināt diasporas ieguldījumu Latvijas izaugsmē un praktiski atvieglot saiknes uzturēšanu ar Latviju. Likumā būtu lietderīgi nostiprināt diasporas atbalsta finansējuma ilgtermiņa plānojamību, ietverot to valsts bāzes budžetā. Gatavību atbalstīt šādu pieeju pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V). ELA ieskatā, pirmsvēlēšanu laiks rada riskus likumam palikt virspusēju saukļu līmenī, taču arī iespējas tikt sadzirdētiem lēmumu pieņēmēju lokā. ELA kopsapulce mudināja visus Latvijas pilsoņus ārvalstīs aktīvi iesaistīties balsošanā gan gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, gan diasporā populārā portāla manabalss.lv iniciatīvās. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars sapulcē norādīja, ka vēlēšanu iecirkņu skaits diasporā ir audzis no 98 uz 117 iecirkņiem, no kuriem 64 atrodas Eiropā. Līdz ar to Ārlietu ministrija šogad būs otrs lielākais vēlēšanu rīkotājs pēc Rīgas, apsteidzot Daugavpili.
Kopsapulce uzsvēra, ka diasporas saiknes uzturēšanai ar Latviju liela nozīme ir arī diasporas atspoguļojumam Latvijas medijos tās novadiem līdzvērtīgā apmērā, kā arī Latvijas TV un kinodarbu pieejamībai diasporā. ELA prezidijam tika uzticēts šajā virzienā turpināt darbu NEPLP Sabiedriski konsultatīvās padomes sastāvā. Jau 3.-4. aprīlī Rīgā viesnīcā "Radi un draugi", ELA aicināti, pulcēsies diasporas mediji. Semināra mērķi ir veidot ciešāku savstarpējo sadarbību kvalitatīva un finansiāli dzīvotspējīga piedāvājuma radīšanai Latvijas mediju telpā, kā arī stiprināt sadarbību ar Latvijas sabiedriskajiem un reģionālajiem medijiem un mediju politikas veidotājiem (reģistrēšanās dalībai līdz 30. martam, rakstot uz ela@latviesi.com).
Aktīvas diskusijas Vīnē raisījās par diasporas dalību šīsvasaras Dziesmu un deju svētkos, kuru ietvaros Pasaules latviešu dienai 2. jūlijā ir pieteikts rekordliels dalībnieku skaits no ārvalstīm: 918 koristi un 98 koristi-skatītāji no 29 koriem 19 valstīs; 302 dejotāji no 17 deju kopām 10 valstīs; 6 folkloras kopas un 4 citas mākslinieciskās kopas. Kopumā Dziesmu un deju svētki pulcēs 59 mākslinieciskās kopas no Eiropas. Jau aprīļa beigās ELA paspārnē notiks ceturtie Reģionālie kultūras svētki, šoreiz Dienvideiropas reģionam, kuros diasporas mākslinieciskās kopas gatavojas Dziesmu un deju svētkiem. Turcijā, Antālijā 27.-29. aprīlī šajos svētkos meistarklasēs, koncertos un semināros pulcēsies 211 dalībnieki no 12 valstīm, informēja ELA kultūras referente Inguna Grietiņa-Dārziņa. Diasporas mākslinieciskās kopas šogad piedalīsies arī citos Latvijai nozīmīgos pasākumos – LR2 akcijā "Simtgades garākā līgodziesma" un rokoperas "Lāčplēsis" atjaunotajā Simtgades iestudējumā, kas novembrī tiks uzvests arēnā "Rīga".
Izglītības jomā papildus diasporas skolu atbalstam turpināsies darbs pie atbilstošas mācību metodikas izstrādes, diasporas izglītotāju kvalifikācijas un bērnu tālmācības iespēju nostiprināšanas "Classflow" vidē. To papildinot ar atbilstošām iespējām latviešu valodas apguvei Latvijas skolās, diasporā dzimušajiem un augušajiem bērniem atgriežoties būs vieglāk iekļauties Latvijas skolās, uzsvēra ELA izglītības referents Māris Pūlis. Kopsapulcē VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) prezentēja t.s. "remigrācijas koordinatoru" pilotprojektu, kura praktiskā pieeja informatīvajam atbalstam kopumā tika vērtēta atzinīgi, vienlaikus gan uzsverot, ka tas nerisina emigrācijas cēloņus.
Lai dotu savu artavu Latvijas ekonomikas uzlabošanā, ELA kopsapulce deva mandātu iniciatīvas grupai prezidija pārraudzībā veidot diasporas uzņēmēju un profesionāļu sadarbības platformu ekonomikas un investīciju jomā. "Uzņēmēji, profesionāļi, eksperti un pētnieki diasporā ir jaudīgs pārmaiņu veidotājs, kas gan paši iegūs no ciešākas savstarpējas sadarbības, gan ar savām zināšanām, mītnes zemju uzņēmējdarbības vides izpratni un starptautiskajiem kontaktiem spēs dot pienesumu Latvijas uzņēmēju, pašvaldību un nozaru attīstībai," stāsta iniciatīvas grupas dalībniece un ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto. Vienlaikus Eiropas diasporas organizāciju finansiālās autonomijas stiprināšanai tiks veidots arī nākotnes iniciatīvu fonds.
Kā jaunus virzienus diasporas organizāciju un kopienu sadarbībai ELA kopsapulce iezīmēja labdarības jomu un sporta nozari. Tām ir milzīgs saliedējošs spēks gan pāri robežām, gan paaudzēm, gan valodām. Abās šajās jomās tiks veidota informācijas un pieredzes apmaiņas kopienas. Latvijas Sporta Veterānu-Senioru savienības vadītājs Daumants Znatnajs ārvalstīs dzīvojošos latviešus aicināja plaši piedalīties jūnijā gaidāmajās Simtgades sporta spēlēs. Labdarības un savstarpēja atbalsta jomā pastāv arī potenciāls ciešākai sadarbībai starp diasporas organizācijām un Latviešu evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas (LELBāL).
Pateicoties Latviešu biedrības Austrijā un Latvijas vēstniecības Austrijā viesmīlībai, sapulce notika Vīnē. ELA biedriem no Rietumeiropas un Ziemeļeiropas pievienojās arī jaunākā biedru organizācija – pieredzes bagātā Gruzijas Latviešu biedrība "Ave Sol". Šogad ELA saņēmusi jau vairākus dalības pieteikumus no ieinteresētām organizācijām, kas vēlētos pievienoties ELA 24 biedriem, kas šobrīd darbojas 19 Eiropas valstīs.
