Ministru kabineta (MK) 2017.gada 16.maija sēdē tika apstiprināti noteikumi "Kārtība, kādā nosaka atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu", vienlaikus uzdodot Satiksmes ministrijai uzdevumu izstrādāt grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā.
Grozījumi "Dzīvokļa īpašuma likumā" (likumprojekts) nepieciešami, lai veicinātu elektronisko sakaru tīklu būvniecību, vienlaikus samazinot administratīvo slogu (laikietilpību un izmaksas) gan daudzdzīvokļu mājas pārvaldītājam, gan elektronisko sakaru komersantiem, gan potenciālajiem galalietotājiem.
Likumprojekts papildina dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūru, paredzot, ka elektronisko sakaru komersanti aptaujas veidā noskaidro dzīvokļu īpašnieku lēmumu par elektronisko sakaru tīklu būvniecību vai ierīkošanu. Šāds regulējums atbilst arī nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcijā 2013. - 2020.gadam ietvertajam uzdevumam - samazināt platjoslas elektronisko sakaru tīkla attīstības administratīvo slogu.
Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), pārstāvot elektronisko sakaru komersantus, ir sniegusi informāciju par šķēršļiem, kas kavē elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu daudzdzīvokļu mājās, kā piemērus, minot vairākus iemeslus: pārvaldītāju pasivitāte lēmuma par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu pieņemšana, dzīvokļu īpašnieku nesasniedzamība u.c.
Nereti ir gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nezināmu iemeslu dēļ netiek sasaukta (vai netiek organizēta aptaujas veikšana) vispār. Līdz ar to, no šādas bezdarbības cieš tie dzīvokļu īpašnieki, kuri vēlas pieeju elektroniskajiem sakariem. Pārvaldnieku neatsaucība daļēji varētu būt skaidrojama ar tādējādi, ka elektronisko sakaru ierīkošana saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu nav starp obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām.
Šobrīd ir vērojams, ka elektronisko sakaru komersanti reizēm ir spiesti uzņemties dzīvokļu īpašnieku viedokļa noskaidrošanu, patstāvīgi saskaņojot ar īpašniekiem iekšējā elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas un būvniecības projektus. Balsošanas rezultāts tiek noformēts kā aptaujas anketa un tā tiek pievienota elektronisko sakaru tīkla būvniecības, ierīkošanas vai pārbūves projektam, kas tiek glabāts elektronisko sakaru komersanta arhīvā un pēc pieprasījuma ir pieejams īpašniekam.
Likumprojekts paredz papildināt likumu ar 20.panta sesto un septīto daļu, kas paredz noteikt tiesības elektronisko sakaru komersantiem organizēt lēmuma pieņemšanas procedūru aptaujas veidā par publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu. Aptaujas rezultātus elektronisko sakaru komersants ar pieņemšanas – nodošanas aktu nodod pievienošanai mājas lietai saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu. Elektronisko sakaru komersants pēc dzīvokļa īpašnieka pieprasījuma nodrošina iespēju iepazīties ar elektronisko sakaru tīkla būvniecības, ierīkošanas vai pārbūves projektu un aptaujas rezultātiem.
Sagatavotie grozījumi likumā, kuri izsludināti Valsts sekretāru 3.augusta sanāksmē, nodrošinās veiksmīgu un operatīvu lēmuma pieņemšanas procesu, veicinot elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību mājsaimniecībām, kas ir viens no Latvijas Nacionālās attīstības plāna 2014.-2020.gadam mērķiem. Likumprojekts nodots saskaņošanai ministrijām un ieinteresētajām institūcijām, tas vēl jāapstiprina MK un jāpieņem Saeimā
