Praktisko situāciju skaidrojumu ciklā par mantojuma pieņemšanas iespējām pēdējais no veidiem ir mantojuma pieņemšana pēc līguma. Šādi gadījumi Latvijas praksē ir sastopami…
Mantot var pēc likuma, līguma vai testamenta, turklāt katram mantošanas veidam piemīt savs specifisks darbību kopums, kas mantiniekiem ir jāpaveic, lai mantojumu saņemtu. Mantojuma…
Dabā nekas nav mūžīgs. Diemžēl tas attiecināms arī uz cilvēkiem. Civillikuma 655.pants noteic, ka mantojums atklājas ar mantojuma atstājēja nāvi vai ar viņa izsludināšanu…
Mūsdienās laikam būs grūti sastapt cilvēku, kurš nebūtu dzirdējis par iespēju savas nāves gadījumā dot vienpusēju rīkojumu – testamentu – par turpmāko rīcību ar savu…
Jebkura rīcībspējīga persona ir tiesīga paust savu gribu par rīcību ar tai piederošo mantu nāves gadījumā. Šādu vienpusēju rīkojumu sauc par testamentu, kuru testators taisa,…
Ja mantojuma atstājējs kādu iemeslu dēļ maina savu gribu, viņam nav obligāti jāatsauc esošais testaments: pastāv iespēja taisīt jaunu. Līdz ar jaunu testamentu spēku zaudē…
Testaments nav nemaināms. Lēmums, kas maina testatora gribu, attiecinātu uz viņa īpašumu pēc nāves, var rezultēties kā pilnībā vai daļēji atsaukts testaments. Svarīgi ir…
Līdz ar privātīpašuma jautājumu sakārtošanos cilvēki arvien vairāk aizdomājas par tālāku nākotni un iespējām realizēt no Civillikuma 927.panta izrietošās tiesības rīkoties…
