FOTO: Freepik.
Lai vairotu bērnu un jauniešu interesi par zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomām (STEM), valsts nozīmes interešu izglītības iestādes varēs saņemt papildu valsts budžeta finansējumu pedagogu atalgojumam un interešu izglītības programmu attīstībai. Stājušies spēkā arī noteikumi valsts nozīmes statusa piešķiršanas kritērijiem un kārtībai.
To paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 382 “Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība”, kas stājās spēkā 11. janvārī un kurus izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
No nākamā mācību gada sākuma, proti, 1. septembra, valsts nozīmes interešu izglītības centri, kuros īsteno STEM jomu interešu izglītības programmas, saņems papildu finansējumu interešu izglītības programmu attīstībai un pedagogu atalgojumam, kas paredz arī finansējumu četrām pedagogu likmēm.
Piešķirtais papildu atbalsts nodrošinās finansējumu pedagogiem, kuri valsts nozīmes interešu izglītības iestādēs piedalīsies interešu izglītības metodiskā atbalsta un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides funkciju izpildē, informē IZM.
Šobrīd STEM interešu izglītības programmām tiek izmantoti 6% no valsts mērķdotācijas interešu izglītības programmām.
Ar valsts atbalstu paredzēts pakāpeniski paaugstināt finansējumu STEM jomu interešu izglītības programmu attīstībai, 2027. gadā sasniedzot 20% no kopējās mērķdotācijas apjoma pašvaldībām interešu izglītības īstenošanai.
Sākot ar jaunā mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem, STEM interešu izglītības jomu attīstībai no valsts budžeta būs pieejami vairāk nekā 360 tūkstoši eiro un finansējums četrām pedagogu likmēm valsts nozīmes interešu izglītības iestādēs 271 tūkstoša eiro apmērā, norāda IZM.
Savukārt 2025. gadā papildu finansējums no valsts budžeta sasniegs vairāk nekā 1,5 miljonus eiro, pedagogu atalgojumam – vairāk nekā 883 tūkstošus eiro. Turpretī 2026. gadā un turpmāk ik gadu tiks nodrošināti 2,9 miljoni eiro STEM interešu izglītības piedāvājuma attīstībai un 883 tūkstoši eiro pedagogu atalgojumam.
Kopējais valsts finansējums interešu izglītībai 2024. gadā ir vairāk nekā 30,7 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2023. gadu, ir pieaudzis par septiņiem miljoniem eiro. Pērn finansējums interešu izglītībai bija 23,6 miljoni eiro.
Grozījumi MK noteikumos “Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība” paredz, ka programmu īstenošanas un valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu izmaksas veido:
Iecerēts, ka ikkatrā plānošanas reģionā (Kurzemē, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē) darbosies ne vairāk kā divas, bet Rīgā – ne vairāk kā trīs – valsts nozīmes interešu izglītības iestādes.
Valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu pastāvēšanu paredz grozījumi Izglītības likumā, kas stājās spēkā 2018. gada 18. decembrī. Likuma 19.1 pants noteic, ka tās ir interešu izglītības iestādes, kas īsteno interešu izglītības programmas, tai skaitā zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomā, un papildus veic interešu izglītības metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas, kā arī atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem ir tiesīgas iegūt valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu.
Līdz šim nebija noteikti kritēriji valsts nozīmes interešu izglītības statusa piešķiršanai, tomēr šī gada 11. janvārī stājās spēkā jauni MK noteikumi Nr. 26 “Kritēriji un kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statuss”.
MK noteikumi paredz, ka IZM piešķir iestādei valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu un izdara attiecīgu ierakstu Valsts izglītības informācijas sistēmā, ja iestāde vienlaikus atbilst noteikumu 3. punktā uzskaitītajiem kritērijiem. Piemēram, interešu izglītības iestāde atbilst kritērijiem, ja tā:
Lēmumu par valsts nozīmes statusa piešķiršanu interešu izglītības iestādei pieņem IZM. MK noteikumos noteikts: ja iestāde pretendē uz valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu, tās dibinātājam līdz kārtējā gada 1. jūnijam jāiesniedz IZM iesniegums un dokumenti, kas apliecina iestādes atbilstību šajos noteikumos minētajiem kritērijiem laikposmā no iepriekšējā gada 1. jūnija līdz kārtējā gada 31. maijam. Savukārt ministrijai pēc attiecīgo dokumentu saņemšanas laikposmā no kārtējā gada 1. līdz 20. jūnijam jāizvērtē iestādes atbilstība minētajiem kritērijiem. Tāpat ministrijai līdz kārtējā gada 1. jūlijam būs jāpieņem lēmums par valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusa piešķiršanu iestādei no kārtējā gada 1. septembra vai, ja netiek izpildīts kāds no kritērijiem, jāsniedz pamatots atteikums un nekavējoties par to rakstveidā jāinformē izglītības iestādes dibinātājs.
Noteikumi arī paredz, ka valsts nozīmes interešu izglītības iestāde katru gadu līdz 1. jūnijam iesniedz ministrijā ar dibinātāju saskaņotu informatīvu pārskatu un dokumentus, kas apliecina izglītības iestādes atbilstību noteikumos minētajiem kritērijiem laikposmā no iepriekšējā gada 1. jūnija līdz kārtējā gada 31. maijam. Turpretī ministrijai laikposmā no kārtējā gada 1. līdz 20. jūnijam jāizvērtē šie dokumenti un, ja netiek izpildīts kāds no kritērijiem, par to rakstveidā jāinformē izglītības iestāde un tās dibinātājs. Ja izglītības iestāde divus gadus pēc kārtas nenodrošina kāda noteikumos minētā kritērija izpildi, ministrija ar kārtējā gada 1. septembri tai anulēs valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu.
STEM izglītības jomu pieejamība un piedāvājuma paplašināšana ir viena no šīs valdības prioritātēm, tostarp paredzot, ka valsts atbalsts sasniegs ne mazāk kā 20% no mērķdotācijas interešu izglītības programmām, akcentē IZM. Izglītības ieguves iespēju attīstību STEM jomās ministrija īsteno sadarbībā ar vairāku tautsaimniecības nozaru organizācijām, ņemot vērā zināšanu un prasmju pieprasījumu darba tirgū.
