Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Avots: VSAA
LV portāla infografika
No nākamā gada tiem, kuriem pensiju uz mājām atnes pastnieks, par to būs jāmaksā divreiz vairāk. “Latvijas pasts”, kas nodrošina pensiju un citu valsts maksājumu piegādi dzīvesvietā, sadārdzinājumu skaidro ar pakalpojuma sniegšanas izmaksu palielināšanos.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) organizētajā publiskā iepirkuma konkursā tiesības arī turpmākos divus gadus nodrošināt pensiju, pabalstu un atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā ieguvusi VAS “Latvijas pasts”, kas bija vienīgais konkursa pretendents.
Līgums paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra mainīsies šī pakalpojuma cena. Pašreiz un vēl līdz gada beigām, ja vēlas saņemt valsts maksājumu dzīvesvietā, par to ir jāsamaksā 2,39 eiro. No 2020. gada 1. janvāra par skaidras naudas piegādi dzīvesvietā būs jāmaksā 4,88 eiro, 2021. gadā – 5,28 eiro.
“Pakalpojums aizņem daudz laika ne tikai pastniekam, apkalpojot klientu klātienē, bet arī visas naudas apstrādes posmā. Naudas transportēšana ir viens no dārgākajiem pakalpojumiem. Pieaugot moderno tehnoloģiju izmantojumam, šo ekskluzīvo skaidras naudas piegādes pakalpojumu izvēlas arvien mazāk klientu, arī tādējādi sadārdzinoties tā pašizmaksai. Piegādes izmaksas ietekmē arī skaidras naudas inkasācijas pakalpojuma cenu kāpums, investīcijas drošības jautājumu risināšanā, nepieciešamais darba samaksas pieaugums pensiju un pabalstu piegādē iesaistītajiem darbiniekiem, kā arī paredzamā degvielas cenu palielināšanās, ko nosaka akcīzes nodokļa pieaugums no 2020. gada,” cenas kalkulāciju skaidro “Latvijas pasta” valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.
2013. gadā pensiju dzīvesvietā piegādāja 127 tūkstošiem klientu mēnesī, 2018. gadā – 85 tūkstošiem, bet šā gada pirmajos mēnešos – tikai 79 tūkstošiem klientu.
VSAA direktore Inese Šmitiņa norāda, ka šī pakalpojuma izmantotāji pārsvarā ir pensiju saņēmēji. Par pakalpojuma maksas izmaiņām tiek paziņots laikus, lai cilvēki paši vai kopā ar tuviniekiem varētu izvērtēt, vai šie 4,88 eiro ir paceļama maksa: ja nav, tad ir izvēles iespējas – gan pasta norēķinu sistēma (PNS), gan iespēja pilnvarot savu pārstāvi, kurš kārtos naudas lietas. Var raudzīt arī citus variantus maksājumu saņemšanai.
Samaksu par piegādi mājās no pensijas, pabalsta vai atlīdzības ietur Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kura šo naudu pārskaita “Latvijas pastam”.
Ja klients vēlas mainīt VSAA maksājumu saņemšanas veidu, “Latvijas pastā” iespējams atvērt PNS kontu. To var izdarīt jebkurā no 370 “Latvijas pasta” nodaļām.
No PNS konta naudu var pārskaitīt uz jebkuru kredītiestādi Latvijā vai ārzemēs, iemaksāt un izņemt skaidru naudu, noformēt regulāros maksājumus un saņemt konta izrakstu. To visu var izdarīt pasta nodaļā. Konta atvēršana, apkalpošana, naudas pārskaitījums uz citu PNS kontu un divas īsziņas mēnesī par darījumiem kontā ir bez maksas, pārējie ir maksas pakalpojumi. Cenrādis ir pieejams pasta nodaļās, kā arī “Latvijas pasta” mājaslapā www.pasts.lv.
Lai saņemtu pensiju vai citus maksājumus, klients var noformēt pilnvaru citai personai rīkoties ar PNS kontu. To var izdarīt pasta nodaļā, uzrādot notāra apstiprinātu vai bāriņtiesas izdotu pilnvaru par tiesībām rīkoties ar konta īpašnieka finanšu līdzekļiem kredītiestādē vai “Latvijas pastā”.
Uz LV portāla jautājumu, kādas ir nodaļu skaita tendences pēdējos gados, M. Vilcāns atzina, ka nodaļu ir kļuvis mazāk. Turklāt nodaļas tiekot transformētas par pasta pakalpojumu sniegšanas vietām: “Mazās lauku pašvaldībās, kur pasta nodaļas apgrozījums mēnesī ir bijis ap 50 eiro, meklējam iespēju, kā samazināt savus zaudējumus. Sadarbojamies ar pašvaldībām – tās nodrošina darbavietu, kurā vairākas stundas dienā cilvēkiem pieejami pasta pakalpojumi.”
VSAA maksājumus ar piegādi dzīvesvietā saņem šāds iedzīvotāju skaits: vecumā līdz 59 gadiem – 4,6 tūkstoši, vecumā no 60 līdz 69 gadiem – 9,6 tūkstoši, vecumā no 70 līdz 79 gadiem – 24,8 tūkstoši, bet visvairāk ir iedzīvotāju, kuriem ir 80 gadu un vairāk, – 38,2 tūkstoši.
Kā klāstīja I. Šmitiņa, pašreiz daudzi jaunie pensionāri izvēlas saņemt naudu ar pārskaitījumu, izmantojot gan banku, gan PNS kontu.
LV portālam e-konsultāciju sadaļā nereti tiek jautāts, vai PNS kontu var izmantot arī attālināti – kā internetbanku. “Mēs esam domājuši par alternatīvu internetbankai, bet esam pētījuši mūsu klientu profilu, kas ir pasta norēķinu sistēmas klients, un esam nonākuši pie slēdziena, ka tagad ieguldīt lielus līdzekļus un attīstīt savu internetbanku nebūs pamatoti, jo mēs, visticamāk, nebūsim konkurētspējīgi ar lielajām universālajām bankām, kuras nodrošina plašu pakalpojumu spektru. Mums būtu ļoti grūti pārliecināt viņu klientus pārnākt uz pasta internetbanku, lai [“Latvijas pasts”] šādu projektu atpelnītu,” klāstīja M. Vilcāns.
Pakalpojuma saņēmēju dati liecina, ka izvēle par labu pensijas piegādei mājās nebūt nav atkarīga no pieejamības cita veida pakalpojumiem – banku pakalpojumiem. “Mums par nelielu pārsteigumu lielākā daļa pakalpojumu saņēmēju ir tieši rīdzinieki,” stāstīja I. Šmitiņa. “Ne tāpēc, ka Rīgā ir vairāk pensionāru, bet no visiem pensionāriem procentuāli lielākais skaits saņem pensiju ar piegādi mājās.” To varot skaidrot arī ar vēsturisko ieradumu, jo pensionāram pastnieks ir saikne ar pasauli – atnesīs pensiju, pastāstīs kādas jaunas ziņas. Protams, ja cilvēkam izkļūšana no mājas ir ierobežota, tad arī šāda izvēle ir saprotama. Lauku teritorijās tikai 2% no visiem pensiju saņēmējiem ir izvēlējušies pensijas piegādi mājās.
