Ja bērna dzimšanas reģistrā persona ir norādīta kā bērna tēvs, tai ir pienākums uzturēt bērnu un līdz ar to arī nodrošināt uzturlīdzekļus bērna uzturam neatkarīgi no tā, ka tiesā iesniegta prasība par paternitātes apstrīdēšanu.

Ja paternitāte tiek apstrīdēta tiesā un ar tiesas spriedumu tiek atzīts, ka konkrētā persona nav bērna tēvs, tai nav pienākuma turpmāk nodrošināt uzturlīdzekļus bērna uzturam, tomēr ir pienākums atmaksāt parādu, kas izveidojies līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim. Proti, līdz brīdim, kad bērna dzimšanas reģistrā tiek dzēsts ieraksts par konkrēto personu kā bērna tēvu, viņam ir likumisks pienākums uzturēt bērnu, bet, ja šis pienākums netiek pildīts, rodas uzturlīdzekļu parāds.

Līdz ar to arī, ja parādnieka vietā izmaksāti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda un ar tiesas spriedumu tiktu atzīta prasība par paternitātes apstrīdēšanu, uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiktu izbeigta, taču parādnieks netiktu atbrīvots no pienākuma atmaksāt parādu Uzturlīdzekļu garantiju fondam, kas izveidojies līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim. Uzturlīdzekļu parāds būs jāsedz pilnā apmērā, veicot maksājumus tā zvērinātā tiesu izpildītāja depozīta kontā, kura lietvedībā atrodas izpildu lieta par uzturlīdzekļu piedziņu.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 164. panta ceturtās daļas 1. punktam arī pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas netiek dzēsti prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu. Tas nozīmē – ja parādniekam tiktu pasludināts maksātnespējas process, pēc tā pabeigšanas viņam joprojām saglabātos pienākums segt uzturlīdzekļu parādu un no tā izrietošos blakusprasījumus.

Saskaņā ar Civillikuma 179. panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru ir pienākums nodrošināt katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa. Tas nozīmē, ka vecākiem piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss neatbrīvo no pienākuma maksāt uzturlīdzekļus bērna uzturam un neietekmē uzturlīdzekļu parāda apmēru.