DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

Televīzijas apraidē plānots pāriet uz elastīgāku modeli; valsts arī turpmāk nodrošinās bezmaksas televīzijas zemes apraidi

Attēlā: telekomunikāciju sakaru tornis un skats uz Rīgu no augšas.

Publicitātes foto.

Piektdien, 6. novembrī, Ministru kabinets atbalstīja Satiksmes ministrijas izstrādātos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz pāreju uz elastīgāku tirgus modeli, atsakoties no novecojušās konkursa sistēmas maksas televīzijas pakalpojumu nodrošināšanai. Turpmāk netiks rīkots valsts organizēts konkurss un elektroniskie plašsaziņas līdzekļi varēs slēgt līgumus ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC). Būtiski, ka grozījumi nemaina to, ka arī turpmāk tiks nodrošināta bezmaksas televīzijas zemes apraide Latvijas iedzīvotājiem.

Lēmums izstrādāt izmaiņas pieņemts pēc tam, kad 2025. gada nogalē izsludinātais konkurss par maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšanu zemes apraidē noslēdzās bez rezultāta, jo tajā nepieteicās neviens komersants. Tāpat arī iepriekšējos konkursos 2013. un 2020. gadā piedalījās tikai viens pretendents, kas liecina, ka šajā tirgus segmentā faktiski konkurence nepastāv.

“Tehnoloģiju attīstība un televīzijas pakalpojuma patēriņa paradumu maiņa prasa modernizēt līdzšinējo regulējumu. Grozījumi ļaus atteikties no administratīvi smagnēja konkursa procesa un nodrošinās iespēju maksas televīzijas pakalpojumus zemes apraidē sniegt brīvā tirgus apstākļos, vienlaikus saglabājot sabiedrībai svarīgo bezmaksas televīzijas apraides infrastruktūru,” norāda Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Jurijs Sadovskis.

Saskaņā ar jaunajiem nosacījumiem VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) turpmāk varēs nodrošināt maksas televīzijas programmu izplatīšanu zemes apraidē kā standartizētu komercpakalpojumu jebkuram elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kurš būs ieinteresēts izmantot šo infrastruktūru. Pakalpojumu cenas arī turpmāk tiks noteiktas pēc caurskatāmas un normatīvajos aktos noteiktas metodikas.

Būtiski, ka izmaiņas neskar bezmaksas televīzijas zemes apraides pakalpojuma nodrošināšanu. Šobrīd bezmaksas televīzijas apraide sasniedz aptuveni 99% Latvijas teritorijas un ir pieejama gandrīz visām mājsaimniecībām ar televīzijas uztveršanas iekārtām. Pēc pieejamajiem datiem bezmaksas televīziju ikdienā izmanto aptuveni 130 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Savukārt maksas televīzijas zemes apraidi izmanto aptuveni 28 tūkstoši mājsamniecību, vēl 30 tūkstoši mājsamniecību izmanto kabeļoperatoru maksas televīzijas pakalpojumus, tādējādi kopumā maksas televīziju skatās ap 120 tūkstošiem iedzīvotāju.

“Bezmaksas televīzijas zemes apraide ir nozīmīga ne tikai informācijas pieejamībai reģionos un mājsaimniecībās ar zemākiem ienākumiem, bet arī valsts drošības un krīžu pārvaldības kontekstā. Tā nodrošina iespēju operatīvi sasniegt līdz pat 745 tūkstošiem mājsaimniecību situācijās, kad traucēta mobilo sakaru vai interneta darbība,” uzsver J. Sadovskis.

Vienlaikus izmaiņas likumā paredz iespēju nākotnē paplašināt bezmaksas televīzijas piedāvājumu. Ja būs pieejami brīvi apraides resursi, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome varēs nodrošināt arī Eiropas Savienības valstu sabiedrisko mediju programmu izplatīšanu Latvijā, tādējādi paplašinot sabiedrībai pieejamā satura klāstu.

Grozījumi paredz arī sagatavot nozari ilgtermiņa tehnoloģiskajām pārmaiņām. Satiksmes ministrija Elektronisko sakaru nozares attīstības plāna 2028.–2034. gadam izstrādes laikā vērtēs pasākumus pakāpeniskai pārejai no pašreizējās DVB-T televīzijas apraides sistēmas uz nākamās paaudzes 5G Broadcasting tehnoloģijām pēc 2030. gada.

Grozījumus likumā plānots virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā, jo pašreizējais maksas televīzijas pakalpojuma līgums būs spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim, nodrošinot pakalpojuma nepārtrauktību pārejas periodā un skaidrību gan pakalpojumu sniedzējiem, gan lietotājiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI