Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Latvijas Sociālā klimata fonda plānu, Latvijai kļūstot par trešo ES dalībvalsti, kuras plāns saņēmis atbalstu. Veselības ministrija sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju panākusi, ka Latvijas Sociālā klimata fonda plāna finansējums pieejams arī veselības nozarei pakalpojumu pieejamības un mobilitātes stiprināšanai.
Investīcijas pakāpeniski stiprinās veselības aprūpes mobilitāti reģionos
Eiropas Sociālā klimata fonda investīcija paredzēta teritorijām, kur iedzīvotājiem piekļuve veselības aprūpei ir ierobežotāka ģeogrāfisku un mobilitātes iemeslu dēļ. ES noteiktajiem kritērijiem Latvijā atbilda 19 novadi – Aizkraukles, Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Dienvidkurzemes, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Preiļu, Rēzeknes, Saldus, Smiltenes, Talsu, Valkas un Ventspils novads.
Šajās teritorijās strādā 293 ģimenes ārsti, kuri nodrošina valsts apmaksātu primāro veselības aprūpi, tai skaitā 91 papildu pieņemšanas vietā, kā arī 35 veselības aprūpes mājās pakalpojumu sniedzēji un četri mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu sniedzēji. Visi veselības aprūpes sniedzēji sniedz iedzīvotājiem valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, tajā skaitā pakalpojumu sniedzēji no privātā sektora, kuriem ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto veselības aprūpes sniegšanu.
Plāna izstrādes laikā notika konsultācijas ar potenciālajiem atbalsta saņēmējiem, un nozares pārstāvji pauda interesi par plānoto atbalstu. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) atzīmē, ka ģimenes ārstu prakses, kas sniedz pakalpojumus teritorijās ar nelielu iedzīvotāju blīvumu, ikdienā pārvar lielus attālumus, lai nodrošinātu dažādus veselības aprūpes pakalpojumus vismazāk aizsargātākajām iedzīvotāju grupām, tādēļ mobilitātes atbalsta pasākumi būtu nenovērtējama investīcija nozares attīstībā.
“Ģimenes ārsta darbs lauku teritorijās ir bieži vien saistīts ar regulāriem izbraukumiem pie pacientiem, kuri vecuma, veselības stāvokļa, kustību ierobežojumu vai sociālu faktoru dēļ nevar ierasties ārstniecības iestādē. Mainoties iedzīvotāju vecuma struktūrai, īpaši reģionos, pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem mājās ir tikai pieaugošs. Ģimenes ārsta prakses komandas mājas vizītes ir izmaksu ietilpīgas, ko nosaka pieaugošās degvielas cenas un automašīnu amortizācijas izdevumi. Lauku reģionos attālumi starp pacientu dzīvesvietām ir ievērojami lielāki nekā pilsētās, tādēļ drošs un ekonomisks transportlīdzeklis ir būtisks kvalitatīvas primārās veselības aprūpes nodrošināšanai. Elektromobiļu izmantošana varētu uzlabot ģimenes ārstu mobilitāti, nodrošinātu iespēju operatīvāk apmeklēt pacientus mājās un mazināt izdevumus, kas saistīti ar mājas aprūpi un veicinātu arī videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu. Tas būtu nozīmīgs ieguldījums, kas sekmētu primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un attīstību reģionos ilgtermiņā, kā arī tas kalpotu kā papildus motivējošs atbalsta pasākums jaunajiem ģimenes ārstiem, kuri apsver karjeru veidot mūsu valsts attālākajos apvidos,” atzīst LLĢĀA vadītājs Ainis Dzalbs.
Vairāk nekā 200 transportlīdzekļu un uzlādes infrastruktūra
Kopējais investīcijas apjoms, kas būs pieejams no ES fonda, sasniegs 16 miljonus eiro. Par finansējumu plānots iegādāties:
- 204 vieglos bezemisiju transportlīdzekļus;
- 8 specializētus bezemisiju pacientu pārvadāšanas transportlīdzekļus;
- izveidot 204 uzlādes punktus ilgtspējīgam risinājumam, jo laukos punktu skaits ir nevienmērīgs, kas ļaus ārstiem transportlīdzekļus izmantot ikdienas darbā ilgtermiņā.
Transportlīdzekļu sadalījums veidots atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas modelim un reģionālajām vajadzībām. Ģimenes ārstu praksēm paredzēts finansēt 161 vieglo bezemisiju transportlīdzekli un atbilstošu uzlādes infrastruktūru. Veselības aprūpes mājās pakalpojumu sniedzējiem katrā no 35 pakalpojumu sniegšanas teritorijām plānots nodrošināt vienu vieglo bezemisiju transportlīdzekli un vienu uzlādes punktu. Savukārt mobilās paliatīvās aprūpes nodrošināšanai katrā no četriem Latvijas reģioniem – Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē – paredzēti divi specializēti pacientu pārvešanas transportlīdzekļi, divi vieglie bezemisiju transportlīdzekļi un divi uzlādes punkti. Šāds risinājums izvēlēts, ņemot vērā, ka mobilās paliatīvās aprūpes komandas pacientu aprūpi nodrošina nepārtrauktā 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā režīmā.
Transportlīdzekļi un uzlādes infrastruktūru plānots ieviest pakāpeniski no 2027. līdz 2032. gadam.
Veselības ministrija ir uzsākusi Ministru kabineta noteikumu izstrādi, kas noteiks atbalsta saņemšanas nosacījumus, lai atbalsta programma pēc iespējas atbilstu ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu praktiskajām vajadzībām un nodrošinātu maksimālu ieguvumu pacientiem. No pretendentiem pirmos pieteikumus plānots pieņemt 2027. gada 2. pusgadā. Informācija būs pieejama Veselības ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) vietnēs, t. sk. notiks informatīvi semināri potenciālajiem finansējuma saņēmējiem par atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pieteikšanos.
Par Sociālo klimata fondu
Sociālais klimata fonds ir jauns Eiropas Savienības finanšu instruments, kura mērķis ir mazināt klimata politikas sociālo ietekmi saistībā ar emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas ieviešanu. Finansējums pieejams ēku energoefektivitātei un tīras mobilitātes veicināšanai.
Vienlīdzīgas veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana neatkarīgi no dzīvesvietas ir viena no Veselības ministrijas darba prioritātēm. Investīcijas mobilitātē palīdzēs saglabāt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību reģionos, kur ārstniecības personām ikdienā jāapkalpo plašas teritorijas un transports un tā izmaksas ir būtiska ikdienas darba sastāvdaļa. Papildus tiek strādāts pie risinājumiem darba vides un darba apstākļu uzlabošanai ārstniecības personām, kas īpaši aktuāli ir speciālistu piesaistei darba vietām ārpus Rīgas valsts apmaksātās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.
