Pilotprojekta laikā tika ievākti klīniskie dati par teju 300 augsta kardiovaskulārā riska pacientiem, 166 pacientiem veikta koronārās datortomogrāfijas angiogrāfija, 141 gadījumā pielietota FFRct analīze, savukārt 84 pacientiem veikta invazīva koronarogrāfija turpmākās ārstēšanas taktikas precizēšanai, tādējādi mazinot un novēršot miokarda infarkta risku.
FFRct (Fractional Flow Reserve) jeb frakcionētās plūsmas rezerves datoranalīze ir neinvazīva sirds asinsvadu diagnostikas metode, kas, izmantojot koronārās datortomogrāfijas angiogrāfijas datus, ļauj izvērtēt ne tikai koronāro artēriju anatomiju, bet arī to, cik nozīmīgi asinsvadu sašaurinājumi ietekmē asins plūsmu uz sirds muskuli. Ar specializētu datoranalīzi tiek izveidots detalizēts trīsdimensiju sirds asinsvadu modelis, kas palīdz ārstiem noteikt, vai pacientam nepieciešama tikai optimāla medikamentozā terapija, invazīva koronarogrāfija vai koronāra revaskularizācija.
Pilotprojekta ietvaros tika izveidots strukturēts pacienta ceļš – no perifēro vai miega artēriju revaskularizācijas līdz koronārās patoloģijas izvērtēšanai, FFRct analīzei un lēmumam par turpmāko ārstēšanas taktiku. Pacientu rezultātus izvērtēja multidisciplināra sirds-asinsvadu speciālistu komanda, kurā iesaistījās kardiologi, invazīvie kardiologi, kardioķirurgi, asinsvadu ķirurgi, kardioanesteziologi, radiologi, ārstējošie ārsti, ģimenes ārsti, medicīnas māsas un datu koordinatori. Šāda pieeja ļāva mazināt aprūpes fragmentāciju un nodrošināt pacientam individuāli piemērotu ārstēšanas plānu.
Stradiņa slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, asinsvadu ķirurgs, Latvijas Universitātes profesors Dainis Krieviņš uzsver: “FFRct pakalpojuma iekļaušana valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozā būtu nozīmīgs solis augsta riska pacientu savlaicīgai diagnostikai un ārstēšanai. Daļai pacientu pēc perifēro vai miega artēriju revaskularizācijas klīniski nozīmīga koronāro artēriju slimība var noritēt bez tipiskiem simptomiem, tādēļ tās atklāšana bieži kavējas līdz akūtam notikumam – miokarda infarktam, neatliekamai hospitalizācijai vai citām dzīvībai bīstamām komplikācijām.”
“To apliecina pilotprojekta rezultāti: daļai pacientu tika atklāti nozīmīgi koronāro artēriju sašaurinājumi, kuru dēļ bija nepieciešama tālāka invazīva diagnostika un ārstēšana, tostarp koronāra revaskularizācija. Šī pieeja ļauj pacientus izvērtēt mērķtiecīgi un neinvazīvi, savlaicīgi identificēt tos, kuriem nepieciešama aktīvāka ārstēšana, un vienlaikus izvairīties no nevajadzīgām invazīvām procedūrām pacientiem, kuriem nozīmīga koronāra išēmija netiek konstatēta. Tādēļ FFRct ir būtisks instruments personalizētai un efektīvai sirds un asinsvadu slimību aprūpei, kas ilgtermiņā var mazināt smagu kardiovaskulāru notikumu, atkārtotu hospitalizāciju un mirstības risku.” turpina profesors D.Krieviņš.
Pilotprojekta laikā tika izvērtēta arī pacientu pieredze FFRct procedūrām. Aptaujas dati liecina, ka pacienti ārstēšanas rezultātus vērtē ļoti pozitīvi: 92% pacientu savu kopējo pieredzi vērtēja kā ļoti labu vai labu, 91% pēc izmeklējuma saņēma pilnībā vai daļēji skaidru turpmākās rīcības plānu, bet 89% norādīja, ka izmeklējuma rezultāts palīdzējis labāk izprast savu veselības stāvokli.
Lai skaidrotu pacientiem, kas ir FFRct izmeklējums, kāpēc tas ir svarīgs pēc perifēro asinsvadu revaskularizācijas, kā neinvazīvā veidā tiek izvērtēts sirds asinsvadu stāvoklis, kā norit izmeklējuma process un kādi ir ieguvumi pacientam, tostarp infarkta riska mazināšana un precīzāka ārstēšanas plānošana, projekta ietvaros izstrādāts informatīvs materiāls, kurš pieejas šeit.
Pilotprojekts: “Sirds-asinsvadu slimību pacientu diagnostikas un ārstēšanas uzlabošana Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā” NVD-9/96-2024, ID 04. Pilotprojekts īstenots Nacionālā veselības dienesta projektā “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija”.
Pilotprojekts īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4. komponentes “Veselība” 4.3. reformu virziena “Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana” 4.3.1.r. reformas “Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums” projekta «Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija» ietvaros.
