Dokumenti paredzēti pašvaldībām un privātajiem zemes īpašniekiem, lai pamatoti izvēlētos katrai teritorijai atbilstošāko risinājumu, mazinātu nepamatotu investīciju risku un vienlaikus veicinātu gan saimniecisko atdevi, gan ekosistēmu vērtību atjaunošanu.
Vadlīnijās tiek ieviests termins “revitalizācija”, skaidri nošķirot vēsturisko kūdras ieguves vietu atjaunošanu no normatīvajos aktos paredzētās rekultivācijas. Rekultivācija attiecas uz aktīvās kūdras ieguves pabeigšanu, savukārt revitalizācija ir vērsta uz gadu desmitiem degradētu teritoriju atjaunošanu un sagatavošanu jaunam, ilgtspējīgam izmantošanas veidam.
Izstrādātie materiāli ir konsultatīva rakstura – tie neaizstāj spēkā esošos normatīvos aktus, bet papildina tos ar specifisku metodiku izmaksu un ieguvumu analīzei. Vadlīnijas palīdz novērst vai mazināt potenciālo vides kaitējumu, izvērtēt teritoriju sociālekonomisko potenciālu un nodrošina vienotu pieeju projektu iesniedzējiem un vērtētājiem Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma piesaistei.
Vadlīnijas par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu
Šis materiāls skaidro principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (NBK jeb Do No Significant Harm) piemērošanu vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijā. NBK ir juridiski nostiprināts nosacījums Eiropas Savienības finansētiem projektiem, kas paredz, ka darbība nedrīkst nodarīt būtisku kaitējumu nevienam no sešiem vides mērķiem: klimata pārmaiņu mazināšanai, pielāgošanās pasākumiem, ūdens un jūras resursiem, aprites ekonomikai, piesārņojuma novēršanai, kā arī bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmām.
Vēsturisko kūdras ieguves vietu kontekstā NBK palīdz novērst riskus, kas var rasties, sagatavojot teritoriju jaunam izmantošanas veidam. Renaturalizācija NBK kontekstā ir uzskatāma par drošāko izvēli, jo tā nenodara būtisku kaitējumu nevienam no sešiem vides mērķiem un vienlaikus nodrošina ilgtermiņa oglekļa piesaisti un purva ekosistēmas funkciju atjaunošanu.
Vadlīnijas par sociālekonomisko novērtējumu
Šīs vadlīnijas ietver metodiku vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijas izmaksu un ieguvumu izvērtēšanai. Tās ļauj monetārā izteiksmē novērtēt katra attīstības scenārija ietekmi uz sabiedrību, vietējo ekonomiku un vidi.
Vadlīnijām pievienots MS Excel aprēķinu rīks, kas ļauj modelēt sociālekonomisko atdevi 5, 25, 50 un 100 gadu periodā. Aprēķinos tiek iekļauti tādi rādītāji kā darba vietu radīšana teritorijas apsaimniekošanā un produkcijas ieguvē, kā arī zemes tirgus vērtības izmaiņas pēc revitalizācijas.
Aprēķini liecina, ka ilgtermiņā būtiskāko sociālekonomisko ieguvumu var nodrošināt paludikultūru audzēšana un ūdenstilpju izveide, kas veicina bioekonomikas attīstību un jaunas pievienotās vērtības radīšanu.
Vadlīnijas par ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu
Šis materiāls nodrošina metodisko ietvaru ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanai, ļaujot vēsturiskās kūdras ieguves vietas skatīt kā dabas kapitālu ar attīstības potenciālu. Ekosistēmu pakalpojumi ietver gan materiālos resursus (piemēram, pārtiku, ūdeni, biomasu), gan regulējošās funkcijas (klimata stabilizāciju, ūdens attīrīšanu), kā arī kultūras un atbalsta funkcijas (ainavas estētiskā vērtība, bioloģiskās daudzveidības uzturēšana, rekreācijas telpa, tostarp ogošana, sēņošana, pastaigas).
Izstrādātais interaktīvais rīks ļauj prognozēt dažādu apsaimniekošanas stratēģiju ietekmi uz oglekļa piesaisti, ūdens regulāciju un rekreācijas iespējām.
Jāpiebilst, ka šajā kontekstā izvērtējot revitalizācijas veidus, secināts – scenāriji, kas atjauno purviem raksturīgo mitruma režīmu, nodrošina plašāku ekosistēmu pakalpojumu klāstu un noturīgāku ekosistēmas funkcionalitāti.
Papildinformācija
Vadlīnijas izstrādātas projektā “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai”, kas tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.1. pasākuma “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” ietvaros.
Projekta īstenošanas teritorijas ir atbilstošas Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajam plāna tvērumam, kurš nosaka Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma pieejamību Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajiem reģioniem saskaņā ar 2022. gada 25. novembrī spēkā esošo statistiski teritoriālo vienību nomenklatūru NUTS 3. līmenī.
Projektā netiek ietvertas teritorijas, kas atrodas Rīgas un Jūrmalas valstspilsētās, Ādažu, Limbažu, Ogres, Ropažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas un Tukuma novados.
