Krievijas mērķis ir vājināt Rietumus gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. Pēdējo gadu laikā Rietumu kā eksistenciāla drauda valdošajam režīmam uztvere ir tikai pastiprinājusies. Krievija uzskata, ka tā jau šobrīd atrodas tiešā karadarbībā ar Rietumiem un ka cīņa notiek gan Ukrainā, gan globāli, gan ideoloģiski. Krievijas draudu uztverei saasinoties, drošības riski Eiropā būtiski palielinās, norādīts pārskatā.
Savas ietekmes un plānu īstenošanai Krievija turpina izmantot un pastāvīgi pielāgo jau esošos, kā arī veido jaunus hibrīdinstrumentus. Viens no arvien aktīvāk piemērotajiem instrumentiem ir juridisko mehānismu izmantošana starptautiskajā arēnā ar mērķi starptautiski diskreditēt Latviju, un ilgākā laika posmā panākt, ka uz mūsu valsti tiek izdarīts starptautisks spiediens, lai Latvija mainītu savu rīcībpolitiku pret Krieviju. Izklāstam par šī mehānisma izmantošanu pārskatā veltīta atsevišķa nodaļa.
SAB vērtējumā Krievija turpinās uzturēt arī militāru apdraudējumu savām kaimiņvalstīm un NATO kopumā. Tās ekonomikas militarizācija un militāro spēju attīstīšana turpināsies arī pēc kara Ukrainā noslēguma vai iesaldēšanas.
SAB informācija liecina, ka Krievijas uztvere par Latviju kļūst arvien līdzīgāka tai, kāda Krievijai bija par Ukrainu pirms kara sākšanas. Šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.
“Pagājušā gadā, vērtējot drošības situācijas attīstību mūsu reģionā, prognozējām, ka pie noteiktiem apstākļiem Krievijas militārais apdraudējums NATO varētu būtiski pieaugt apmēram piecu gadu periodā. Pēdējā laikā dažādi eksperti militāra apdraudējuma pieaugumu prognozē tuvākajos divos līdz trīs gados. Situācija ir mainījusies, apdraudējums ir pieaudzis, tomēr mēs šobrīd atturamies nosaukt konkrētus termiņus, jo to ietekmē dažādu mainīgu faktoru mijiedarbība. Krievijas apdraudējums Rietumvalstīm saglabāsies augsts, tāpēc mērķtiecīgi jāstrādā tā mazināšanai. Jābūt gataviem arī, ka Krievija centīsies realizēt savu ietekmi uz Latvijā šoruden gaidāmajām Saeimas vēlēšanām,” norāda SAB direktors Egils Zviedris.
Pilns pārskata teksts pieejams SAB interneta vietnē www.sab.gov.lv.
Ar SAB gada pārskatā analizēto tematiku, galvenajiem secinājumiem un prognozēm, kā arī citu SAB izplatītu informāciju iepazīties iespējams arī sociālajā tīklā X SAB kontā @SAB_LV.
SAB gada pārskata klasificēto daļu izskatīs Ministru kabinetā un Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Līdz ar to tiks apstiprināti arī SAB darbības virzieni 2026. gadam.
SAB darbības pārskats piedāvā apskatu par pretizlūkošanas, kiberdrošības, izlūkošanas un klasificētas informācijas aizsardzības, jautājumiem 2025. gadā. Pārskatā iekļauts vērtējums par iekšpolitiskās un ārpolitiskās attīstības tendencēm Krievijā un trešajās valstīs (ārpus ES un NATO), ņemot vērā to specdienestu īpaši aktīvos centienus ietekmēt ES un NATO valstis, tostarp Latviju.
SAB ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm, kas likumā noteiktā kārtībā veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras uzraudzību, kā arī veic un kontrolē klasificētas informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.
