LMF stipendiāts, anestezioloģijas un reanimatoloģijas rezidents Dr. Jānis Verners Birnbaums par laiku Amerikā
Ceļš līdz apmācību braucienam sākās ar digitālu saziņu starp mani un Dr. Jāni Tupesi (ASV). Vienmēr biju sapņojis klātienē pieredzēt ASV medicīnas sistēmu. Biju daudz lasījis, interesējies, redzējis filmās un seriālos to, kā ārsta ikdiena izskatās ASV. Lai šo mērķi piepildītu, meklēju kādu, kas varētu palīdzēt noorganizēt juridiskās saistības un atbalstīt brauciena realizēšanā. Par Dr. Tupesi, Viskonsīnas Universitātes slimnīcas neatliekamās medicīnas ārstu, vairāki Latvijas ārsti un arī ASV ārsti ar saknēm Latvijā izteicās ļoti atzinīgi. Tas mani iedrošināja un es uzrakstīju Dr. Tupesim e-pastu un dažu stundu laikā saņēmu ziņu, ka jāieplāno jau nākamajā dienā sazvanīties videozvanā, un vai es gribu braukt ciemos jau nākamajā mēnesī? Sapratu, ka Dr. Tupesis ir enerģisks, entuziastisks un uzreiz atstāja ļoti pozitīvu iespaidu. Sazinājāmies, vienojāmies par datumiem un es uzreiz iegādājos aviobiļetes uz Čikāgu. Dr. Tupesis piedāvāja palīdzēt ar naktsmājām, transportu, pievienoja e-pasta sarakstē gan anestezioloģijas departamenta vadību, gan intensīvās terapijas vadību. Visi bija ļoti atsaucīgi un priecīgi uzņemt kādu no viņuprāt tik “eksotiskas” vietas kā Latvija.
Attēlā no labās: Jānis Verners Birnbaums ar savu mentoru prof. Jāni Tupesi Viskonsinā, 2025. gada aprīlis.
FOTO no personīgā arhīva.
Programmas nosaukums – Observership in anesthesia and intensive care. ASV likumdošana nepieļauj invazīvu manipulāciju veikšanu ārstiem bez USMLE (United States Medical Licensing Examination), kas ir analogs Latvijas medicīnas studiju beigu eksāmenam. Apmācību galvenais uzsvars bija nevis individuālo prasmju trenēšana, bet gan vispārējo aprūpes principu un vadības zināšanu apgūšana. Viens no galvenajiem virzieniem – simulāciju vadības, izveides, organizēšanas apgūšana. Otrs – medicīnisko procesu, klīnisko algoritmu, protokolu apgūšana. Trešais – darba plānošana, personāla sadale, izmantotie medikamenti, aprīkojums utt.
No Viskonsinas Universitātes puses apmācība tika skrupulozi sadalīta moduļos par dažādām tēmām, iekļaujot teorētiskus seminārus, operāciju zāles darbu, intensīvās terapijas darbu, neatliekamās medicīnas nodaļas darbu, rezidentu eksaminācijas procesu u.c. ar medicīnu saistītus notikumus. Bija unikāla iespēja piedalīties sarežģītās operācijās ar vadošiem ķirurgiem un anesteziologiem. Kā spilgtu piemēru varu minēt dzīvību glābjošu aknu transplantācijas operāciju sešpadsmitgadīgam zēnam ar strauji progresējošu autoimūnu hepatītu. Operācija bija izaicinoša visās dimensijās. Anestēzija šādiem pacientiem ir ļoti sarežģīta un prasa smalku plānošanu un anestēzijas plāna izveidošanu. Operācija norisinājās 12 stundas plkst. 16.00–4.00. Visu operācijas laiku, kopā ar atbildīgo anesteziologu un anestezioloģijas rezidentu diskutējām par operācijas gaitu, medikamentu izvēli, devām, iespējamiem scenārijiem, manipulācijām utt. Šādā veidā strauji pieaug zināšanu bagāža un krājas pieredze šādu situāciju risināšanā. Pats svarīgākais – pēc šādām operācijām ir liela gandarījuma sajūta, īpaši palīdzot bērnam. Pārsteidzoši šķita tas, ka pacients pēc nedēļas jau bija gatavs doties mājās.
Pateicoties Dr. Tupesim un viņa entuziasmam, katru brīvo dienu pavadīju, iepazīstot ASV kultūru, vietējos iedzīvotājus, valsts vēsturi. Izdevās apceļot tuvākas un tālākas pilsētas. Devāmies uz Vašingtonu apskatīt galvaspilsētu. Izbaudījām Medisonu, vēsturiskās vietas, studentu pilsētiņu, dabu. Izdevās pat piepildīt manu bērnības sapni – klātienē vērot NHL izslēgšanas spēli Sentluisā. Šķita, ka redzētais medicīnā būs mani galvenie iespaidi, bet izrādījās, ka ASV kā valsts uz mani atstāja tik pat košu iespaidu. Pateicoties dinamiskajam plānam, izdevās iepazīt daudz un dažādus cilvēkus. Tika iegūti jauni draugi, kolēģi, sadarbības partneri, ar kuriem joprojām apmaināmies ar informāciju un tiekamies kongresos. Amerikā redzēju, cik nopietni viņi attiecas pret medicīnas izglītību. Izglītības sistēma ir izstrādāta līdz vissīkākajām detaļām, nodrošinot pēctecību un efektivitāti. Tas mani iedvesmoja un lika saprast, cik svarīga ir sakārtota izglītība medicīnas attīstībā.
Mani pārsteidza medicīnas digitalizācijas līmenis – bieži vien visā štatā vai pat valstī ir viena vienota sistēma, kas apvieno pacienta slimības, diagnostikas un ārstēšanas informāciju. Tā ir kā perfekta e-veselība. Ievedot operāciju zālē, noskenē pacienta aproci, med. personāls noskenē savu identifikācijas karti un pacientu plūsma tā tiek reģistrēta faktiskajā laikā. Tāpat arī vitālo rādītāju monitors, ventilācijas parametri, medikamentu ievade utt. tiek reģistrēta reālā laikā, kas dod lielu priekšrocību. Tiek iegūti patiesi dati par faktisko situāciju pacienta aprūpes procesā, tas atvieglo sistēmas pārvaldības procesu, kā arī sniedz kvalitatīvus datus, ko pēc tam var izmantot pētniecībā un kvalitātes kontrolē.
Pirms brauciena domāju, ka ASV mums ir “tūkstoš gadu” priekšā, bet patiesībā tā nebūt nav. Ir jomas, kur viņi ir tālāk, bet ir arī lietas, kur mums ir priekšrocības. Amerikā medicīna ir ļoti augstā līmenī – lielas komandas, labi speciālisti un aprīkojums. Taču, lai šo sistēmu uzturētu, nepieciešamas milzu investīcijas, kas padara veselības aprūpi ļoti dārgu un daudziem nepieejamu bez apdrošināšanas. Veselības apdrošināšanai ASV ir milzīga nozīme. Piemēram, kādā lidojumā starp štatiem blakus sēdēja jauns pāris ar mazulīti. Viņi stāstīja, ka darba devēja nodrošinātā apdrošināšana bija izšķiroša, jo bērnam piedzimstot bija smagas veselības problēmas un vairākas nedēļas tika pavadītas jaundzimušo intensīvajā terapijā. Rēķins par ārstēšanu bija 600 000 dolāru. Bez apdrošināšanas tas būtu neatmaksājams. Tādos brīžos novērtēju, ka mēs varam piekļūt speciālistiem daudz vieglāk, nereti arī ātrāk. Bērniem veselības aprūpe Latvijā ir par velti. Domāju, ka mēs pietiekami nenovērtējam veselības aprūpes pieejamību Latvijā.
Es daudz laika pavadīju kopā ar Dr. Jāni Tupesi un viņa ģimeni: sievu Nikolu, māti Māru, meitu Mīlu, dēlu Tāli. Iepazinos ar Jāņa māsu Aiju, Aijas vīru Ēriku, dēlu Krišu un meitu Māru. Viesmīlīga uzņemšana neaprobežojās tikai ar mājvietas piedāvāšanu un transportēšanu uz un no slimnīcas. Apmeklējām dažādus kultūras pasākumus, bijām klasiskā amerikāņu boulinga hallē. Kopā ar Nikolu un Mīlu apbraukājām dažādas universitātes, kur pēc studiju beigšanas potenciāli varētu studēt Mīla. Man bija unikāla iespēja paviesoties prestižajā Prinstonas Universitātē. Kopā izbraukājām gan Filadelfiju, gan Vašingtonu, gan Ņujorku. No Baltā nama Vašingtonā līdz brīvības statujai Ņujorkā. Jāņa māte pagatavoja tik ļoti latviešiem iemīļotās kotletes ar kartupeļu biezputru. Kopā apmeklējām kafejnīcas, restorānos, lai man būtu iespēja iepazīt vietējos ēdienus un dzērienus. Ik vakaru un ik rītu ar lielu prieku un enerģiju mani sagaidīja un pavadīja mājdzīvnieks, mīlulis Maksis. Jāņa māsa Aija un viņas ģimene mani laipni uzņēma savās mājās Losandželosā. Pēc mēneša intensīvas medicīniskas apmācības, vēlējos izbaudīt ASV arī tūrista lomā. Baudīju skaisto Kalifornijas dabu, silto sauli un atsvaidzinošo okeānu.
Attēlā: Jānis Verners Birnbaums kopā ar prof. Jāņa Tupeša ģimeni.
FOTO no personīgā arhīva.
Emocijas, piedzīvojumi un zināšanas iegūtas ir tik daudz, ka viens raksts, lai tās izpaustu, ir par īsu. Man par šo unikālo pieredzi vienmēr sirdī paliks tikai vissiltākās atmiņas. Paldies LMF valdei un īpaši Dr. Kristapam Zariņam un Dr. Bertramam Zariņam par finansiālu atbalstu šī brauciena realizēšanai. Paldies Dr. Robertam Šavam (Robert Shaw), Dr.Kelijai Makvīnai (Kelly Mcqueen) par apmācību programmas izveidošanu un uzņemšanu Viskonsinas Universitātes slimnīcā. Vislielākais paldies Dr. Jānim Tupesim un viņa ģimenei par mīlestību, rūpēm, atbalstu un iedvesmu pirms ceļojuma, ceļojuma laikā un joprojām, pēc ceļojuma, kad jau esmu atgriezies mājās.
