Arodbiedrību ieskatā ir padarīta virkne labu darbu – atrasts papildfinansējums iekšlietu nozarei, dzelzceļa infrastruktūrai, lai arī smags, bet ir rasts kompromiss ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) par darba samaksas pieaugumu pedagogiem. Taču diemžēl nepieciešamie 153 miljoni eiro veselības aprūpei, kas jau bija kompromisa vienošanās rezultāts nozares Stratēģiskajā padomē, 2025. gada valsts budžetā nav atrasti. To vietā ir piešķirti tikai 24,9 miljoni eiro, kas attieksies uz kompensējamiem medikamentiem, onkoloģiju u.c. NTSP sēdes laikā gan arodbiedrības, gan darba devēji uzsvēra, ka līdztekus drošībai valsts prioritātei jābūt arī veselībai un izglītībai. Veselības aprūpei lielāks finansējums ir akūti nepieciešams, kā to norāda Eiropas Komisija (EK) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Tagad jautājuma pozitīvs risinājums vēl ir iespējams Saeimā.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens prezentācijā par 2025. gada valsts budžeta pārskatu norādīja uz vairākiem izdevumu samazināšanas avotiem, lai nodrošinātu budžeta prioritāro pasākumu finansēšanu. Izdevumus izdevies samazināt, ierobežojot mēnešalgas pieaugumu vēlētām amatpersonām un Saeimas ieceltām amatpersonām, samazinot ministriju un citu centrālo iestāžu izdevumus, kas budžetā nodrošina papildu 52,6 miljonu eiro. Kopbudžeta un speciālā budžeta izdevumu pārskatīšana dos vēl papildu 51,3 miljonus eiro. Korekcijas vispārējās valdības izdevumos un iemaksām ES budžetā ļaus ietaupīt 40,7 miljonus eiro. FM uzrāda, ka ir izdevies samazināt izdevumus 330,7 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus NTSP tika panākta vienošanās, kas paredz nākošajā gadā izskatīt iespējas sabiedriskā sektoru izdevumus samazināt par vēl 5%. Šādu priekšlikumu virzīja Latvijas Darba devēju Konfederācija (LDDK), kam konceptuāli piekrīt arī LBAS, vienlaikus uzsverot, ka izdevumu samazinājums nedrīkst ietekmēt sabiedriskajā sektorā strādājošo darbinieku algas un to pieaugumu.
LBAS sēdes laikā izteica vairākus priekšlikumus turpmākai budžeta līdzekļu papildināšanai, piemēram, kā ziņo mediji, Igaunijā valdība plāno pārdot oglekļa dioksīda kvotas 402,6 miljonu eiro vērtībā, un šo summu ir ietvērusi 4 gadu budžetā, - no kā 200 miljoni eiro novirzīti "Rail Baltica" celtniecībai, bet 75 miljoni – depo būvniecībai. Vienlaikus gandrīz 130 miljoni eiro palikuši citu prioritāšu realizācijai. LBAS rosināja līdzīgi rīkoties arī Latvijas valdībai.
Tāpat LBAS jau atkārtoti rosinājis aizsardzības izdevumu daļu neattiecināt uz budžeta deficītu, piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmas, tādējādi atvieglojot Latvijai EK fiskāli strukturālo vadlīniju izpildi. Lai to būtu iespējams izdarīt, ir nepieciešams panākt vienošanos ar EK. Ņemot vērā, ka šobrīd EK vēl tiek veidota, šāda vienošanās, visticamāk, nebūtu sagaidāma sākot ar 2025. gadu, bet LBAS ieskatā vienošanos varētu panākt sākot ar 2026. gadu.
Tāpat LBAS norādīja uz iespēju izmantot Eiropas struktūrfondu finansējumu, lai segtu budžetā iztrūkstošā finansējuma piesaisti nozarēm, kurās šobrīd tas pietrūkst.
LIZDA iepriekš panāca vienošanos par darba grupas izveidi, kuras mērķis ir izstrādāt algas pieauguma grafiku visām pedagogu grupām nākamajos gados. Tomēr NTSP sēdes laikā LBAS neizdevās panākt lēmumu par panāktās vienošanās nosprausto mērķu nostiprināšanu NTSP protokolā.
