DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. septembrī, 2024
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Anša Epnera retrospektīva Viļņas dokumentālo filmu festivālā 

Ansis Epners un operators Andrejs Apsītis, Lielvārdes Josta

FOTO: Privatais arhivs

Līdz 29. septembrim Lietuvas galvaspilsētā notiek 21. Viļņas dokumentālo filmu festivāls, un tā retrospektīva šogad veltīta latviešu kinorežisoram Ansim Epneram (19372003). Filmu programmu sadarbībā veidoja Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, kuratore Zane Balčus un režisora dēls, mākslinieks Kristaps Epners. 

Izcilā kinodokumentālista Anša Epnera retrospektīvā iekļauti vairāk nekā 20 kinodarbi, kopā vairāk nekā piecas stundas ekrāna laika, kas demonstrē gan Anša Epnera agrīno daiļradi, gan vēlāka laika darbus, atspoguļojot arī viņa filmogrāfijas plašo tematisko klāstu. 

Programmā iekļautās Epnera pirmās filmas Dzīvs (1970) un Lidojums naktī (1971) jau demonstrē īpašu ekspresivitāti dokumentālās realitātes fiksēšanā un variācijas ar montāžu. Sports, fiziskās aktivitātes, izglītība, prasmju nodošana ir tēmas, kas caurvij daudzas Epnera filmas. Viņš regulāri veidojis kinožurnālu Sporta apskats, izmēģinot radošus risinājumus dažādu sporta veidu atainošanā, uzņēmis filmas par Latvijas sporta komandām (basketbolā, hokejā). Saistoša un retāk izrādīta ir filma Aizej tur, atnes to… (1987), kurā fizisko aktivitāšu azarts jūtams ne tikai filmas saturā, bet arī tās formā.  

Svarīgs elements programmā ir filma Lielvārdes josta (1980), kura iezīmēja jaunu pagriezienu Anša Epnera dzīvē un daiļradē – interesi par senajām zīmēm; šai filmai bija īpaša nozīme Atmodas periodā, kad notika nacionālās kultūras procesu atjaunošanās. Epneram īpaši nozīmīgs bija kinorežisors un teorētiķis Sergejs Eizenšteins, par kuru viņš uzņēmis divas dokumentālās īsmetrāžas filmas – Sergejs Eizenšteins. Priekšvārds un Sergejs Eizenšteins. Post Scriptum (abas 1978. gadā), atklājot dzimtās vietas Rīgas ietekmi uz Eizenšteina daiļradi un tālākajām gaitām jau kā nozīmīgam autoram Padomju Savienībā ar tās opresīvo mākslas vidi. No jaunākajiem darbiem programmā iekļauta filma Es esmu dzimis Rīgā (1996), kurā esejistiskā formā saplūst Epnera autobiogrāfijas motīvi, uzskati par mākslu un laikmetu, kļūstot par atslēgu viņa personības un daiļrades šifrēšanā, un video dienasgrāmata No Everesta līdz paradīzei (1998). 

Retrospektīva izveidota, pateicoties Viļņas dokumentālo filmu festivāla iniciatīvai un Latvijas Nacionālajam arhīvam, kurā filmas digitalizētas. Tās sakārtotas četrās tematiskās programmās, skatītājus pirms seansiem ar filmām un Anša Epnera daiļradi iepazīstina Kristaps Epners un Zane Balčus. Pilna retrospektīvas programma šeit - https://vdff.lt/en/program/ansis-epners-film-retrospective/

Latvijā jau kopš 2022. gada oktobra kinorežisora Anša Epnera nozīmīgāko filmu kolekcija skatāma Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv ŠEIT. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI