Pestijs ir jauns karantīnas organisms, kurš Rīgas ostā atrasts kokmateriālos, savukārt Kuldīgas novadā noķerts kopā ar kāpostu cekulkodēm. Pestijs konstatēts arī latvāņos un ošu smaragdzaļajai krāšņvabolei izliktajos slazdos. Vienlaikus Pestijs ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) augu veselības kampaņas #PlantHealth4Life šā gada simbols.
“Augu veselība ir tēma, kas ikdienas steigā bieži tiek aizmirsta, tomēr tās nozīme ir milzīga ne tikai lauksaimniecībā, bet arī visā ekosistēmā. Iedomājieties pasauli bez veseliem augiem – pārtikas trūkums, cenu kāpums, ekoloģiskā nelīdzsvarotība un vides degradācija būtu tikai dažas no sekām. Tāpēc ir svarīgi saprast, kāpēc augu veselība ir tik būtiska un kā ikviens no mums var iesaistīties tās saglabāšanā,” norāda VAAD direktore K. Lomakina.
Eiropas Savienībā ir garš saraksts ar karantīnas organismiem – baktērijas, nematodes, vīrusi, sēnes, kā arī kukaiņi un citi kaitēkļi ar paaugstinātu bīstamību un spēju izraisīt vēl postošākas sekas nekā parastie, visiem zināmie kaitēkļi. Šos organismus bieži vien ierobežot var tikai pilnībā iznīcinot augus, sējumus, dārzus vai mežus.
Bakteriālā iedega (Erwinia amylovora) ir slimība, kas ne tikai samazina ražu, bet ir ļoti bīstama arī augiem – lapas nobrūnē, sačokurojas, izskatās kā apdegušas vai apsalušas, zaru gali nokalst un nokalšanas procesā veido āķi, augļi nobrūnē un sačokurojas. Pirmo reizi šādi simptomi augļkokiem Latvijā tika konstatēti 2007. gadā. Kopš tā laika augu slimība ir gājusi plašumā. Šogad tā skārusi jau deviņus novadus Kurzemē, Zemgalē un Latgalē, 26 slimības perēkļos un buferzonās noteikti stingri fitosanitārie pasākumi.
“Mums katram ir jādara viss iespējamais, lai ierobežotu augu karantīnas organismu izplatību. Jārūpējas par saviem dārziem un jādomā līdzi, lai mūsu ceļojumi uz eksotiskām zemēm vai sēklu vai stādu pirkumi no trešajām valstīm neradītu kaitējumu vietējām ekosistēmām,” uzsver VAAD Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Baiba Dimdiņa.
VAAD inspektori ikdienā veic augiem kaitīgo organismu monitoringu Latvijas teritorijā, savlaicīgi identificējot un novēršot augu karantīnas organismu masveida savairošanos, tādējādi sargājot valsts fitosanitāro drošību. Jebkurš iedzīvotājs var vērsties VAAD reģionālajās nodaļās, ja ir kādas neskaidrības vai nepieciešams padoms.
Lai bīstamie kaitēkļi Latvijā neieceļotu ar precēm ostās vai transportlīdzekļiem no tuvējām kaimiņzemēm, VAAD šobrīd, piemēram, veic intensīvus apsekojumus Latvijas novados Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas robežu tuvumā, lai noteiktu ošu smaragdzaļās krāšņvaboles (Agrilus planipennis) iespējamo klātbūtni. Kaitēkļa plaša izplatīšanās Krievijas Eiropas daļā – Smoļenskas apgabalā un Sanktpēterburgā – apdraud ne tikai Latvijas pierobežas teritorijās augošos ošus, bet arī gobas un vīksnas. Ošu smaragdzaļā krāšņvabole var izplatīties lielos attālumos ar malku, koksnes iepakojamo materiālu un cita veida kokmateriāliem, kā arī ar stādiem. Eiropas Savienībā šim kaitēklim noteikts karantīnas statuss. Konstatējot šo kaitēkli, 100 metru rādiusā ap katru inficēto saimniekaugu tiek noteikta saimniekaugu kailcirtes zona.
Ir ārkārtīgi svarīgi nosargāt Latviju no īpaši bīstamajiem augu karantīnas organismiem, tādēļ Latvijā jau otro gadu VAAD iesaistījies Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) augu veselības kampaņā #PlantHealth4Life ar mērķi “Saglabāt augu veselību, aizsargāt dzīvību”.
Augu veselība ir kritiska mūsu planētas labklājībai un katrs, pat vismazākais solis, ko veicam, lai to saglabātu, ir nozīmīgs. Apmeklējiet kampaņas tīmekļvietni, tā ir lieliska un vienkārša iespēja uzzināt, kā jūs varat aizsargāt augu veselību, aicina VAAD Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Baiba Dimdiņa. Viņa norāda, ka augu veselības telti šovasar var sastapt vairākos brīvdabas pasākumos, bet rudenī kampaņas ietvaros Pestijs viesosies skolās.
