Programma darbojas saskaņā ar MK 2019. gada 3. decembra noteikumiem Nr. 582 “Kārtība, kādā īsteno valsts atbalsta programmu par aizdevumu piešķiršanu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē”.
Ar grozījumiem MK noteikumos Nr.582 no garantiju programmas 5 787 948 eiro tiks pārvirzīti uz apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmu. Šī papildu finansējuma izmantošana dos iespēju sabiedrībai “Altum” pārskatīt aizdevumiem piemērojamo procentu likmi un to pēc iespējas samazināt. Programmā tiek noteikta likme 3,5 %, bet tā var tikt paaugstināt līdz 6%, ņemot vērā katra klienta risku, esošo situāciju saimniecībā un izmantoto De minimis apjomu. Šai programmai papildus administratīvo izmaksu piecenojums netiek piemērots. Ņemot vērā, ka aizdevumi ir atmaksājamais resurss, papildu finansējuma piešķiršana ļaus sabiedrībai “Altum” nodrošināt aizdevumu piešķiršanu ikgadēji 15-20 milj. eiro apmērā. Kopējais programmas finansējums būs 31,39 milj. eiro.
Kredītprocentu daļēja dzēšana un apdrošināšanas polišu izmaksu segšana
Kredītprocentu daļēja dzēšana ir viens no finanšu instrumentiem, kas ļauj zemniekiem stabilizēt naudas plūsmu un saimnieciskajā darbībā mazina finanšu slogu. Atbalsta pasākums ir pieprasīts un 2022. gadā faktiski izmaksātais finansējums bija 11 458 879 eiro. Šogad faktiski pieejamais finansējums ir 12 968 520 eiro, bet pieprasītā summa ir 15 274 824 eiro, kas pašlaik veido 2,3 milj. eiro iztrūkumu. Tā kā administrēšanas process vēl nav beidzies, cerams, ka trūkstošā summa samazināsies un būs jāpiemēro mazāks proporcionālais samazinājums.
Ņemot vērā šī gada pieprasīto finansējumu, Zemkopības ministrija ir radusi iespēju 2024. gadam palielināt atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai līdz 24 000 000 eiro. Rezultātā 2024. gadā palielinājums, salīdzinot ar 2023. gadu, būs 85,1 %.
Ņemot vērā klimata pārmaiņas un nepastāvīgos meteoroloģiskos apstākļus, Zemkopības ministrija turpina atbalstu apdrošināšanas polišu izmaksu daļējai segšanai. Ar katru gadu arvien svarīgāka kļūst saimniecību risku pārvaldība, kas ļauj saimniekiem izvairīties no smagiem zaudējumiem. Sējumu un dzīvnieku apdrošināšana ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, kā pasargāt savu ražošanu no neparedzamiem zaudējumiem. Šogad apdrošināšanas polišu daļējai dzēšanai paredzētais finansējums ir 8 725 000 eiro, bet kopumā pieprasītā summa ir 10 765 883 eiro, kas par 2 milj. eiro pārsniedz pieejamo finansējumu. Šogad iztrūkstošo summu Lauku atbalsta dienests (LAD) izmaksāja no ELFLA 2024. gadam pieejamā finansējuma.
Zemkopības ministrija, ņemot vērā šī gada faktiski nepieciešamo finansējumu, 2024. gadam ir panākusi kopējā finansējuma palielinājumu līdz 15 684 117 eiro. Apdrošināšanas polišu daļējai dzēšanai 2024. gadā palielinājums, salīdzinot ar 2023. gadu, būs 45,7 %.
Īstermiņa likviditātes un grūtībās nonākušu saimniecību stabilizācijas (restrukturizācijas) plāna izstrāde un atbalsta aktivitātes
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) ir pieredze īstermiņa likviditātes problēmās un grūtībās nonākušu saimniecību konsultatīvam atbalstam. Pirms sadarbības sākšanas ar saimniecību, notiek tikšanās ar saimniecības īpašnieku un/vai vadītāju, kuras laikā iepazīstas ar aktuālo finanšu informāciju un apzina iespējamos problēmu cēloņus. Tālāk tiek noslēgts sadarbības līgums, kurā tiek definēts sadarbības mērķis, nepieciešamo pasākumu kopums darbības stabilizēšanai. Sadarbības ietvaros tiek izstrādāts stabilizācijas vai restrukturizācijas plāns, kas ietver sevī naudas plūsmas pārskatu, kredītu un citu parādu atmaksas grafiku (saskaņots ar kreditoriem), kā arī attīstības plānu. Stabilizācijas pasākumu ietvaros tiek piesaistīta speciālistu komanda (augkopības, lopkopības speciālisti, ekonomisti, grāmatveži u.c.), kas pavada saimniecību šajā procesā. Šo LLKC piedāvās bez maksas visiem lauksaimniekiem, kuri cietuši no laikapstākļu ietekmes 2023. gadā.
LAD plānotais maksājumu grafiks
Oktobrī (no 16.10.) un novembrī tiek izmaksāts pirmās daļas maksājums jeb avanss:
- ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam (ISIP);
- bioloģiskai lauksaimniecībai.
Decembrī plānots izmaksāt gala (otrās daļas) maksājumus sekojošiem:
- tiešajiem maksājumiem – ISIP, maksājumam mazajiem lauksaimniekiem un pārdalošam maksājumam, saistītam ienākuma atbalstam par slaucamām govīm, aitām, kazām, dārzeņiem, augļiem un ogām, populācijas rudziem, miežiem, vasaras rapsi un ripsi, proteīnaugi;
- agrovides maksājumiem – bioloģiskā lauksaimniecība, vidi saudzējošā dārzkopībā.
Janvārī izmaksāsim gala maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem, bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos un kompensācijas maksājumu par Natura 2000 meža teritorijām.
Janvārī tiks sākta minimālās likmes izmaksa (Regulā 2021/2115 102(2) pants nosaka, ka jānodrošina minimālā likme) EKO1, EKO2, EKO4, EKO5, EKO6 un EKO7. Ekoshēmām atbalsts tiks izmaksāts 2 piegājienos.
Februārī uzsāksim gala maksājumus saistītam ienākumu atbalstam par liellopiem un maksājums biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām.
Martā izmaksāsim agrovides gala maksājumu: paaugstinātas labturības prasības un emisiju mazinošā lopkopība, kā arī izmaksāsim atlikušos maksājumus par ekoshēmām.
Kā katru gadu jūnijā paredzēts izmaksāt saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām sēklām labības sēkli, lopbarības augu sēklām un sēklas kartupeļiem.
Latvijas KLP stratēģiskais plāns 2023-2027. gadam (KLP SP) grozījumi
KLP SP tika apstiprināts 2022. gada 11. novembrī un tiek piemērots no 2023. gada 1. janvāra. Tas apvieno plašu mērķtiecīgu atbalsta pasākumu klāstu un izstrādāts, ņemot vērā Latvijas vajadzības, un tā īstenošanai ir izstrādāti vairāki MK noteikumi.
Pirmie KLP SP grozījumi tika veikti 2023. gadā, un kopējais saskaņošanas process noritēja 8 mēnešus (grozījumus Eiropas Komisija (EK) apstiprināja 07.09.2023.). Grozījumi primāri tika veikti, lai:
- ņemtu vērā priekšlikumus, kas bija izteikti gatavojot KLP SP ieviešanas Ministru Kabineta noteikumu projektus;
- pilnveidotu nosacījumus korektas administrēšanas un kontroles sistēmas nodrošināšanai;
- veiktu pielāgojumus KLP SP finanšu plānā, ņemot vērā Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākumu turpināšanos.
Grozījumu projekts pirms iesniegšanas EK tika saskaņots ar valstī izveidotu KLP Uzraudzības komiteju. Latvijas Uzraudzības komitejas sastāvā ir 16 lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes pārstāvji no “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome”, “Latvijas dārznieks”, “Latvijas Augļkopju asociācija” ,“Gaļas liellopu audzētāju biedrība”, “Latvijas Sēklaudzētāju asociācija”, “Zemnieku saeima”, “Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācija”, “Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācija”, “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija”, “Latvijas Jauno Zemnieku klubs”, “Latvijas Zemnieku federācija”, “Latvijas Biškopības biedrība”, “Lauksaimnieku apvienība” un “Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija”.
Uzraudzības komitejas sastāvā ir arī pārstāvji no Eiropas Komisijas, KLP valsts tīkla, biedrības “Latvijas lauku forums”, Latvijas Meža īpašnieku biedrības, Vides konsultatīvās padomes, LAD, VARAM, LM, KM, EM, FM, VK, LPS un plānošanas reģioniem.
Arī 2024. gadā ZM plāno veikt KLP SP grozījumus, veidojot lauksaimnieku organizāciju pārstāvju darba grupu diskusijai par nepieciešamajiem grozījumiem, lai pilnveidotu nosacījumus, kas būs piemērojami no 2025. gada. Tuvākajā laikā aicināsim Jūsu organizāciju pārstāvjus uz darba grupu, kurā tad uzsāksim darbu pie KLP SP grozījumu priekšlikumu izstrādes.
LIZ pārvaldības sistēma (LIZ PS)
Lai nodrošinātu lauksaimnieku pielāgošanos jaunajiem nosacījumiem, atvieglotu informācijas iesniegšanas procesu, (nepiemērojot nekādu atbalsta samazinājumu par novēlotas informācijas iesniegšanu) ir grozīti MK noteikumi paredzot
- pagarināt informācijas iesniegšanas termiņus LIZ pārvaldības sistēmā no š.g. 5. novembra līdz 2024. gada 5. februārim par pamatkaļķošanu, herbicīdu lietošanu, mēslošanas plānu un augu aizsardzības līdzekļiem, tādējādi sniedzot iespēju lauksaimniekiem izpildīt visus ekoshēmu atbalsta intervenču nosacījumus;
- pagarināt augsnes agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datu vai augsnes paraugu analīžu rezultātu sagatavošanas un iesniegšanas gala termiņu LIZ pārvaldības sistēmā no 22. maija līdz 2023. gada 5. novembrim;
- sankciju atcelšanu par novēlotu informācijas iesniegšanu LIZ pārvaldības sistēmā par 2023. gadu.
Kā arī Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) palīdz un palīdzēs lauksaimniekiem ievadīt informāciju LIZ PS. VAAD palīdzību sniegs reģionālajās nodaļās Latvijā un centrālajā administrācijā Rīgā, lūdzam zvanīt pa tālruni 67336733 vai sazināties rakstot uz e-pasta adresi lizps.atbalsts@vaad.gov.lv. Konsultācijas sniegs arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs pa tālruni 28337799.
Lauksaimnieki, kuri paši veic mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas uzskaiti, VAAD palīdzēs ievadīt informāciju konsultējot vai ar lauksaimnieka piekrišanu veiks datu ievadi lauksaimnieka vietā, ja lauksaimnieks iesniegs datus VAAD papīra veidā vai Excel datu formātā.
Ja lauksaimnieki mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas uzskaiti veic izmantojot šādu uzņēmumu elektroniskās sistēmas – SIA “AgTech” (Next Farming), eAgronom OÜ, SIA “Linas Agro” (Geoface), k/s VAKS un SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (Mans lauks), tad lauksaimnieki paši vai ar minētā pakalpojuma sniedzēja starpniecību datus Excel formātā no elektroniskajām sistēmām var iesniegt VAAD elektroniski uz e-pasta adresi lizps.atbalsts@vaad.gov.lv.
Mēslošanas plāna sastādīšanas gadījumā, ja lauksaimnieks nevar ievadīt informāciju LIZ pārvaldības sistēmā, tad ar lauksaimnieka piekrišanu un, pamatojoties uz tā iesūtītajiem lauku vēstures datiem Excel atbalstītajos datņu formātos, VAAD konsultanti LIZ pārvaldības sistēmā individuāli katrai saimniecībai izveidos mēslošanas plānu.
