Biežākie izsaukumu iemeslu – tehniskas problēmas un avārijas
Vispopulārākais iemesls, kādēļ auto paliek uz ceļa un nav vairs iedarbināms, ir dažādas tehniskas ķibeles – no būtiskām problēmām dziļi “lācīša vēderā” līdz šķietamiem sīkumiem, par ko iedomājas vien retais – piemēram, “nosēdusies” atslēgas vai imobilaizera pults baterija. Reizēm palīdzība jāmeklē tāpēc, ka auto durvis nemaz nevar atvērt, jo nozaudētas atslēgas.
Tiesa, palīdzības uz ceļa izsaukšana un līdz ar to arī neparedzētā aizkavēšanās varētu nenotikt, ja braucēji būtu labāk sagatavojušies, jo vissāpīgākās ir tās kļūdas, kurās var novērst ar vienkāršiem līdzekļiem, rāda BALTA novērojumi.
“Īpaši dodoties garākā braucienā, būtu ļoti ieteicams paņemt līdzi otru atslēgu komplektu. Tas būs noderīgi arī tad, ja ceļotājiem galamērķī ir katram savas intereses un atšķirīgi plāni. Tāpat būtu vērtīgi jau auto iegādes brīdī palūgt, lai pārdevējs parāda, kā nomainīt pults bateriju. Der apskatīt baterijas ciparu kodu un glabāt rezerves bateriju automašīnā. Kā rāda BALTA pieredze, diemžēl nav reti tie gadījumi, kad auto nekustas vecas baterijas dēļ, un tad nākas aizkavēties vairākas stundas viena par bateriju ietaupītā eiro dēļ,” brīdina BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.
Otrais biežākais iemesls ir ceļu satiksmes negadījumi, pēc kuriem ir vajadzīga palīdzība, lai novietotu auto atpakaļ uz ceļa braucamās daļas vai nogādātu autoservisā, jo spēkrats ceļu turpināt nevar.
Īpaša vieta biežāko palīdzības uz ceļa izsaukumu sarakstā ir arī neuzlādētiem akumulatoriem. “Vasarā šādu gadījumu nav tik daudz, bet, iestājoties vēsākam laikam, šādu izsaukumu skaits var kļūt par aukstākas nedēļas galveno iemeslu, kāpēc autovadītāji meklē palīdzību uz ceļa. Akumulatoru ir vērts pieskatīt neatkarīgi no tā, cik tālu braucienu plānojat. Ja akumulators izlādējies, – uzlādējiet. Ja vecs, – nomainiet,” iesaka BALTA eksperts.
Viņš uzsver – ja izsaukumu skaits būtiski pieaug, attiecīgi palielinās arī gaidīšanas laiks. Ir bijuši gadījumi, kad auto palīdzības sniedzēji pirmos apkalpo tos klientus, kuriem auto nedarbošanās var draudēt ar kaitējumu veselībai. Ir liela atšķirība, vai aukstā laikā bļitkotājs palicis pie ezera ar nedarbojošos auto, vai arī ķibele gadījusies kādam, kas var pagaidīt siltās telpās, piemēram, tuvējā veikalā.
Bojātas riepas visu cauru gadu
Riepas tiek bojātas cauru gadu, it sevišķi pavasarī, kad uz ceļiem pēc sniega nokušanas parādās bedres. Bet arī citos gadalaikos autovadītājam ir jāseko līdzi riepu tehniskajam stāvoklim.
“Regulāri jāpārbauda spiediens riepās – nepietiekami piepumpēta riepa var bojāt gan pašu riepu, gan riteņa disku. Tāpat ir vērts apdomāt, vai tomēr nevajadzētu iegādāties rezerves riteni, ja auto tāda nav. Tieši garākos braucienos, kuri nereti tiek plānoti naktī vai brīvdienās, sabojāta riepa var būtiski aizkavēt plānus, jo riepu nomenklatūras saraksts ir garš, un varbūtība, ka jūsu izvēlētās firmas un izmēra riepa atradīsies servisā, ir visai neliela. Var, protams, veikt ātro remontu ar putām, bet ceļa turpināšana ar šādi “salabotu” riepu parasti noved pie tā, ka tā tiešām vairs nav labojama,” norāda Kristaps Liecinieks.
Pašu nekvalitatīvi veikts remonts – arvien biežāka tendence
Jauna tendence, kas ienāk Latvijā, ir pašapkalpošanās autoremonta servisi. Pakalpojums kļūst aizvien populārāks, tomēr BALTA iesaka izvērtēt savas spējas veikt remontu droši un kvalitatīvi, pirms ķerties klāt savam auto ar uzgriežņu atslēgu.
“Auto ir jūsu drošības garants, un nepareizi veikts remonts var apdraudēt gan jūsu, gan jūsu ģimenes, pasažieru un citu satiksmes dalībnieku drošību. Diemžēl pēdējā laikā autopalīdzības pakalpojumi tiek sniegti arī tādiem autovadītājiem, kuri palikuši uz ceļa pašu nepareizi veiktā remonta rezultātā,” atgādina Kristaps Liecinieks.
Viņš uzsver – palīdzība uz ceļa, kas tagad pieejama pie lielākās daļas apdrošinātāju, spēkrata īpašniekam var dāvāt sirdsmieru, tomēr ir būtiski ņemt vērā, kādā teritorijā tiek nodrošināts palīdzības uz ceļa pakalpojums. Gadās, ka klients iegādājas polisi ar darbības teritoriju tikai Baltijas valstīs, bet par to atceras vien tad, kad nelaime notikusi tālu prom no mājām.
Palīdzība uz ceļa – ietaupīts laiks, nervi un nauda
Vairāk nekā 10 gadu laikā, kopš palīdzības uz ceļa pakalpojumu saviem klientiem nodrošina BALTA, tas kļuvis par neatņemamu KASKO sastāvdaļu – katru dienu palīdzība vajadzīga ap 30 klientu, kam atgadījusies ķibele ar transportlīdzekli un kas pašu spēkiem ceļu turpināt nespēj. Sliktos laikapstākļos, piemēram, agrā ziemas rītā, kad ārā ir mīnus 25 un auto atsakās darboties, izsaukumu skaits var palielināties pat vairākas reizes un palīdzības pakalpojums jāgaida rindas kārtībā.
“Tie laiki, kad, paliekot uz ceļa, autovadītājam nācās paļauties uz veiksmi un citu autobraucēju laipnību, jau sen ir pagājuši. Palīdzība uz ceļa ir kļuvusi par ikdienišķu apdrošināšanas pakalpojumu, kas autovadītājiem rada papildu drošības sajūtu. Taču vienlaikus atbildīgs auto īpašnieks rūpējas par savu transportlīdzekli un dara visu iespējamo, lai palīdzība uz ceļa būtu tikai papildu drošības spilvens patiešām ekstremālās situācijās,” saka Kristaps Liecinieks.
