Ieva Znotiņa, Zariņu Medicīnas studiju ceļojuma stipendijas ieguvēja
Sešu nedēļu stažēšanās Massachusetts General Hospital, Bostonā, ASV
Pēc 12 stundu gara lidojuma un vienas satraukumā negulētas nakts, ierodos iespaidīgākajā slimnīcā, ko esmu redzējusi – Massachusetts General Hospital (MGH). Lai gan slimnīca no ārpuses izskatās milzīga, ievēroju, ka blakus tai norisinās celtniecības darbi – tiek būvēta jauna ēka, kurā (kā vēlāk noskaidroju) būs vairākas jaunas nodaļas un intensīvā terapija. Lai nokļūtu līdz uroloģijas klīnikai, cieši sekoju e-pastā atsūtītajām instrukcijām, pa ceļam pajautājot pareizo virzienu baltos halātos tērptiem mediķiem. Slimnīcā valdošais darbīgums mani nepārsteidz, tomēr pārsteidz tas, cik pacilātā garastāvoklī šķiet visi tās darbinieki – sākot no ārstiem, kas uzsmaida ejot garām, beidzot ar apkopējiem, kas ar mundru “Hey! Have a great day!”, izraisa smaidu sejā un aplipina ar apkārt valdošo dzirkstošo noskaņu. Pēc slimnīcas ieejas kartes saņemšanas, noklausos detalizētu instrukciju par klīnikas darba un semināru organizācijas jautājumiem. Uzzinu, kur var nopirkt garšīgāko kafiju un papusdienot. Iepazīstoties ar uroloģijas rezidentiem, saprotamies no pusvārda – jaunie ārsti ir laipni, izpalīdzīgi, ar labu humora izjūtu un jau pirmajās sarunās tieku apbērta ar dažādiem jautājumiem par to, no kurienes es esmu, ko vēlos apgūt un kādi man plāni tuvākajās nedēļās Bostonā. Jau pirmajā dienā dodos uz operāciju bloku – paveras iespaidīgs skats ar vismaz 50 operāciju zālēm. Izrādās, ka šis nav vienīgais stāvs, kurā atrodas operāciju zāles – esot vēl divi stāvi.
Pēc pirmās dienas iespaidiem sāku uzsūkt visu jauno informāciju, ko vien spēju. Pierakstu blociņš bija pilns jau pirmajā nedēļā, tāpēc nācās telefonā ieviest aplikāciju, kurā vieta pierakstiem ir neierobežota. Mani mērķi šajā laikā bija iegūt visaptverošu izpratni par klīniskā darba plūsmu un pacientu vadības procesiem uroloģijas nodaļā. Novērot dažādas diagnostikas un ārstēšanas procedūras, tai skaitā operācijas, konsultācijas un pēcoperāciju pacientu aprūpi. Vēlējos iepazīties ar inovatīvām tehnoloģijām un aprīkojumu, ko izmanto uroloģijas praksē. Savas stažēšanās laikā piedalījos vairāk nekā 60 operācijās un 30 ambulatorajās manipulācijās, kā arī apmeklēju lekcijas un seminārus, kas tika organizēti divas reizes nedēļā sadarbībā ar Hārvardas Medicīnas skolu (Harvard Medical School). Īpaši interesējos par rekonstruktīvo uroloģiju, tāpēc uzskatu, ka MGH bija vispiemērotākā vieta, kur šīs prasmes apgūt. Slimnīcā strādā izcili plastiskie ķirurgi, kas sadarbojās ar urologiem un ik dienas veica vairākas rekonstruktīvās operācijas gan terapeitiskos, gan kosmētiskos nolūkos. Ikdienā starp operācijām bija iespēja apmeklēt treniņu telpu (skills lab), kas īpaši iekārtota rezidentiem, lai praktizētos gan laparoskopiskajās procedūrās, gan robota asistētajā ķirurģijā.
Stažēšanās laikā MGH uroloģijas nodaļā guvu vairākas vērtīgas atziņas un mācības, tostarp:
- starpnozaru sadarbības nozīme – klīnikā tiek likts liels uzsvars uz multidisciplināru pieeju, iesaistot urologus, radiologus, onkologus un citus speciālistus, lai sniegtu pacientiem visaptverošu aprūpi;
- uz pacientu vērsta aprūpe – uroloģijas klīnikas fokuss uz pacientu apmierinātību un personalizētu aprūpi bija acīmredzams, liels uzsvars tika likts uz rūpīgām konsultācijām, skaidru komunikāciju un pacientu emocionālo labklājību;
- pētniecības un inovāciju nozīme – MGH uroloģijas nodaļas ārsti un rezidenti aktīvi iesaistās dažādos pētījumos, veido inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, lai uzlabotu pacientu ārstēšanas iespējas un rezultātus;
- komandas darbs – novērojot uroloģijas komandas, tostarp medmāsu, tehniķu un atbalsta personāla sadarbību, tika uzsvērta efektīva komandas darba nozīme kvalitatīvas aprūpes nodrošināšanā;
- cieņpilna attieksme un skaidra komunikācija ir pamats veiksmīgai attīstībai: ievēroju, ka cieņpilna attieksme ir jūtama jebkurā komunikācijas līmenī, īpaši apmācīttiesīgo ārstu un rezidentu ikdienas darbā.
Nenoliedzami šīs sešas nedēļas MGH uroloģijas klīnikā bija bagātinoša pieredze, kas sniedza ne tikai jaunas zināšanas uroloģijā, bet arī padziļinājusi manu aizraušanos ar uroloģiju un ir paplašinājusi manu skatījumu uz pacientu aprūpi un nepārtrauktas mācīšanās nozīmi. Esmu pateicīga Latvijas Medicīnas Fondam par sniegto atbalstu un iespēju uz laiku būt daļai no tik ievērojamas ārstniecības iestādes komandas.
