Ko ņemt vērā, plānojot ceļojumu kopā ar mīluli?
Klīnikas “Pet City Candera” galvenā veterinārārste un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Mazo dzīvnieku veterinārās klīnikas veterinārārste Madara Lāce norāda – pirms doties ceļojumā kopā ar suni vai kaķi, noteikti vajadzētu izvērtēt dzīvnieka veselības stāvokli un piemērotību ceļošanai, kā arī ņemt vērā dažus citus svarīgus aspektus.
Vispirms jāapzina katras valsts vietējā likumdošana. “Dažādās valstīs ir dažādas prasības attiecībā uz pārvietošanos kopā ar mājdzīvniekiem, īpaši ārpus Eiropas Savienības. Bieži vien dzīvnieku īpašnieki ar vēlmi gatavoties ceļojumam pie veterinārārsta vēršas novēloti, jo dažkārt visu prasību izpilde var aizņemt vairākas nedēļas vai pat mēnesi,” uzsver veterinārārste. “Ceļojot ar savu mīluli pa Eiropas Savienības valstīm, lielākoties pietiek ar ES lolojumdzīvnieka pasi, mikročipu un derīgu vakcīnu pret trakumsērgu. Tomēr ir svarīgi iepriekš noskaidrot katras valsts prasības saistībā ar trakumsērgas vakcīnām, jo dažas valstis neakceptē ražotāja noteikto vakcīnas darbības ilgumu un pieprasa dzīvniekus revakcinēt katru gadu. Visu aktuālo informāciju var uzzināt attiecīgās valsts veterinārajā dienestā.”
Ceļojot var gadīties šķērsot vairākas valstis, tāpēc, šķērsojot robežu ar mīļdzīvnieku, jārēķinās ar visu valstu prasībām. Vispārējā likumdošana, ceļojot ar auto, kuģi vai lidmašīnu, būtiski neatšķiras, tomēr jāņem vērā katra ceļošanas veida specifika. Piemēram, ja galamērķī plānots nonākt ar lidmašīnu, šāds pakalpojums aviokompānijām jāpiesaka savlaicīgi, jo ir nepieciešams iepriekšējs apstiprinājums. Tāpat jāņem vērā, ka katrai aviokompānijai var arī atšķirties noteikumi attiecībā uz pārvadājamā mājdzīvnieka svaru, izmēru, atrašanās vietu lidmašīnas salonā vai kravas nodalījumā, cenrādi utt. Tas pats sakāms par kuģiem – iespējams, jāiegādājas īpaši numuriņi, kas paredzēti ceļošanai ar dzīvnieku; varbūt dzīvnieks jātur speciālā telpā vai būrī; bet varbūt tas drīkst atrasties tikai automobilī uz mašīnu klāja. Tāpēc, lai ceļojuma laikā nebūtu jārisina neparedzētas situācijas, aicinām jau iepriekš iepazīties ar izvēlētā transporta pakalpojumu sniedzēja noteikumiem un ierobežojumiem, kas attiecināmi uz ceļošanu kopā ar mājdzīvniekiem.
Tomēr Madara Lāce saka – noteikti nevajadzētu baidīties ceļot kopā ar mīluli: “Tā ir brīnišķīga pieredze, pati kopā ar savu suni Zulu esmu apceļojusi jau vairāk nekā 10 valstis – ar kemperi, ar auto un ar kuģi. Kaut arī vienmēr jābūt gataviem pielāgoties situācijai – ne visur mīlulis tiks ielaists, turklāt ne tikai muzejos, veikalos vai kafejnīcās, bet arī dabas rezervātos, – mana personīgā pieredze ir ļoti pozitīva, cilvēki ārzemēs ir atsaucīgi un pretimnākoši.”
Kā mazināt četrkājainā ceļotāja stresu?
- Ceļojuma dienā izved suni garā pastaigā un ļauj izskrieties, lai tas iztērētu pēc iespējas vairāk enerģijas.
- Suni vai kaķi ieteicams barot ne vēlāk kā sešas stundas pirms lidojuma. Nav ieteicams lidot ar pilnu vēderu, tāpēc lidojuma dienā samazini sava mājdzīvnieka porciju.
- Savlaicīgi pieradini dzīvnieku pie ceļojuma konteinera. Ja tas savā būrī jutīsies ērti, trauksme var būt ievērojami mazāka. Iegādājoties būri, rūpīgi izmēri dzīvnieku un sarūpē aviokompānijas apstiprinātā izmēra būri. Dod dzīvniekam vairākas nedēļas, lai tas pierastu pie jaunā objekta: vispirms novieto tam pieejamā vietā tikai būra apakšējo daļu, tad pakāpeniski pievieno augšdaļu un durvis, kad dzīvnieks ar to jau ir apradis. Rūpējies, lai būris tam saistās ar patīkamām sajūtām!
- Ļauj dzīvnieka pie ceļojumu konteinera pierast pamazām. Vispirms atstāj to konteinerā ar aizvērtām durvīm uz pavisam īsu brītiņu, tad pakāpeniski šo laiku paildzini.
- Socializējiet savu mīluli – māciet viņam uzvesties cilvēku un citu dzīvnieku klātbūtnē. Tas palīdzēs mājdzīvniekam justies pārliecināti un droši dažādās situācijās un vidēs.
- Veterinārajās klīnikās un aptiekās ir pieejami dažādi bezrecepšu nomierinoši medikamenti, kas palīdz viegla stresa gadījumā. Ja dzīvnieks ir ļoti nervozs, agresīvs vai kā citādi var apdraudēt sevi vai apkārtējos, ieteicams izvērtēt tā piemērotību ceļošanai vai vērsties pie sava veterinārārsta nopietnāka terapijas plāna izveidošanai.
Kādiem medikamentiem jābūt mīluļa aptieciņā ceļojuma laikā?
Ja dzīvniekam ir kāda hroniska saslimšana, piemēram, cukura diabēts, epilepsija, funkcionāli vairogdziedzera traucējumi, sirds mazspēja u. c., ieteicams nodrošināties ar ikdienā lietojamajiem medikamentiem. “Noteikti vajadzētu iepriekš noskaidrot, kādi riski – ērču, odu pārnēsātas slimības – pastāv katrā valstī, un nodrošināties ar profilaktisku aizsardzību. Tāpat jāņem līdzi viss, kas nepieciešams pirmajai palīdzībai, – līdzekļi brūču apkopei, medikamenti pret caureju, antihistamīni utt. Tomēr smagu veselības sarežģījumu vai pat dzīvnieka nāves gadījumā būtu jāvēršas tuvākajā veterinārajā klīnikā, kur speciālisti zinās, kā rīkoties tālāk. Šādā gadījumā mājdzīvnieka apdrošināšana var būt nozīmīgs finansiāls atbalsts, jo veterinārmedicīnas pakalpojumi var izmaksāt dārgi ne tikai Latvijā,” stāsta veterinārārste.
Latvijā mājdzīvniekus apdrošināt nesteidz
Arī BALTA pieredzē gadījumi, kad tiek pieteiktas atlīdzības par mīluļa nāvi ārpus Latvijas robežām, diemžēl laiku pa laikam notiek un ir fiksēti: pirms pāris gadiem izmaksāta kompensācija par sunīti, kas gāja bojā, sunītim un saimniekam atrodoties Norvēģijā. Jāatzīmē gan, ka veterinārie pakalpojumi tiek kompensēti pēc Latvijas izcenojumiem, un mājdzīvnieks ir apdrošināts transportēšanas laikā un ārzemēs, ja ceļojums neilgst vairāk par 30 dienām.
“Kopumā jāteic, ka Latvijai mājdzīvnieku apdrošināšanā vēl ir tāls ceļš ejams: pēc mūsu aplēsēm Latvijā ir apdrošināti mazāk par 5% mājdzīvnieku; tikmēr, piemēram, Lielbritānijā ir apdrošināts katrs otrais. Atlīdzību pieteikumus saņemam visu gadu, kaut arī nedaudz biežāk – laika posmā no aprīļa līdz jūlijam. Pavasarī tas vairāk saistīts ar dzemdību komplikācijām un bronhiālām slimībām, savukārt vasaras mēneši izceļas ar augstāku traumatisma, ērču kodumu un saindēšanās risku, vairāk laika pavadot ārā un arī dodoties tuvākos un tālākos ceļojumos kopā ar četrkājainajiem draugiem,” stāsta BALTA Īpašuma un speciālo produktu pārvaldes vadītājs Armands Lagons.
Šī gada pirmajos astoņos mēnešos saņemti gandrīz 600 atlīdzību pieteikumi par mājdzīvnieku veselības problēmu izraisītiem zaudējumiem vairāk nekā 60 000 eiro apmērā, jau sasniedzot teju visa pagājušā gada rādītājus. Pārsvarā tie ir neparedzēti veterinārmedicīniskie izdevumi par saindēšanos, plaušu slimībām, acu un ausu iekaisumiem, dažādām traumām, mežģījumiem, kukaiņu kodumiem un apēstiem svešķermeņiem.
