- Apgalvojums – lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem jābūt padziļinātām zināšanām IT jomā, tā kā pieteikumi jāpilda vairākās informācijas platformās, kur jāievada liels datu apjoms.
ZM skaidro: šāds viedoklis pausts par dažu ekoshēmu atbalstu. No sešām ekoshēmām divu ekoshēmu un ekoshēmas viena apakšpasākuma gadījumā lauksaimniekiem būs jāsniedz informācija Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) izveidotajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) Pārvaldības sistēmā par augsnes kaļķošanas, augu aizsardzības līdzekļu un mēslošanas līdzekļu izmantošanas plānošanu un lietošanu. Informāciju nepieciešams sniegt, lai varētu pārliecināties par atbalsta nosacījumu izpildi. Attiecīgajām ekoshēmām šajā gadā paredzēta neliela daļa no kopējā finansējuma – 12,8 miljoni eiro jeb 3,9% no šajā gadā tiešmaksājumiem paredzētā 331 miljona eiro lielā finansējuma un tas ir vienāds ar šī gada tiešo maksājumu finansējuma palielinājumu, ja salīdzinām ar 2022. gadu. Attiecībā uz pārējiem tiešmaksājumu pasākumiem ar kopējo finansējumu 318 miljoni eiro lielo atbalstu pieteikšanās kārtība nav kļuvusi stingrāka, tāpēc lauksaimniekiem nebūs jāiesniedz papildus vairāk informācijas kā iepriekšējā gadā.
Tāpat, lai pieteiktos tiešmaksājumu atbalstam, kopumā 24 tiešo maksājumu veidiem, iesniegums būs jāiesniedz tikai un vienīgi Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskās pieteikšanās sistēmā kā līdz šim, un tikai trīs ekoshēmu gadījumā būs jāsniedz informācija arī VAAD izveidotajā LIZ Pārvaldības sistēmā.
- Apgalvojums – šobrīd, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni trīs mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē.
ZM skaidro: attiecībā uz šī gada ražu, jauns ierobežojums paredzēts tikai vienai – labas lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS) prasības izpildei, kas paredz aizsargjoslu (buferjoslu) izveidi 3 metru platā joslā gar novadgrāvjiem, kurā nedrīkst lietot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus. Turklāt šīs prasības izpilde var būt apgrūtināta tikai tajās saimniecībās, kuras izveidojušas ziemāju sējumus un kuru rīcībā nav precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, mēslojuma izkliedētāji un augu aizsardzības līdzekļu izsmidzinātāji ar sekciju kontroles funkcionalitāti. Gan šajā, gan jebkuru citu prasību gadījumā, ja rodas no lauksaimnieka rīcības neatkarīgi apstākļi, kas liedz izpildīt prasību, lauksaimniekam ir jāvēršas ar iesniegumu LAD, lai saglabātu iespēju saņemt atbalstu.
Pārējo jauno LLVS prasību gadījumā šogad ir paredzēti vairāki izņēmumi vai arī tās piemēros tikai no 2023. gada rudens, tādējādi tās neradīs ierobežojumus attiecībā uz esošo ražas gadu. Piemēram, LLVS 7. prasība par augu maiņu šogad neradīs ierobežojumus, jo ikgadējas augu maiņas platībās tiks ieskaitītas visas kviešu, miežu, rudzu, auzu, griķu, kartupeļu, dārzeņu platības. LLVS 8. prasība par neražojošu platību izveidi neradīs ierobežojumus, jo papuves varēs izmantot iepriekšminēto kultūraugu audzēšanai. LLVS 5. un LLVS 6. prasības par augsnes segumu ziemas periodā tiks piemērotas no 2023. gada rudens. Savukārt LLVS 2. prasība par kūdrāju un mitrzemju aizsardzību stāsies spēkā 2025. gadā.
ZM uzsver, ka 2023. gadā praktiski nav mainījušies lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas jeb darbības kritēriji, lai saņemtu tiešos maksājumus. Ir tikai atcelta prasība papuvi apart līdz 15. septembrim, kā arī ir plānots 2023. gada augustā atcelt prasību par zālāju novākšanu, kas MK noteikumos Nr. 198 ir paredzēta līdz šī gada 15. septembrim. Zālāju novākšanas prasības atcelšanai gan nepieciešamas attiecīgas izmaiņas Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.-2027. gadam un to apstiprinājums Eiropas Komisijā.
Jaunas prasības ir paredzēti tikai ekoshēmās, jo tie ir jauni atbalsta pasākumi no 2023. gada. Ekoshēmas lauksaimniekiem ir brīvprātīgas. Šeit jāuzsver, ka ekoshēmas nav nekas ārkārtējs – tās ir videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses, kuras daudziem lauksaimniekiem jau ir ierastas. Ekoshēma par ekoloģiski nozīmīgu platību izveidi paredz atbalstu par tauriņziežu, nektāraugu starpkultūru, zālāju pasēja audzēšanu, zaļmēslojuma platību izveidi, ja attiecīgajās platībās nelieto augu aizsardzības līdzekļus noteiktu laiku. Minētie kultūraugi jau līdz šim tiek audzēti daļā lauksaimniecības zemju. Zālāju saglabāšanas veicināšanas pasākums paredz atbalstu, ja zālājs netiek aparts divus gadus pēc kārtas. Arī šis pasākums neizvirza ārkārtējus ierobežojumus. Ekoshēmas, kas paredz kultūraugu dažādošanas un augsnes seguma prasības aramzemē, var radīt ierobežojumus tikai nelielā daļā saimniecību. Taču arī gadījumos, ja ir konstatējama novirze no prasību izpildes, lauksaimnieki joprojām saglabā tiesības uz atbalstu, kas var tikt samazināts proporcionāli neizpildei.
ZM aicina lauksaimniekus pieteikties tiešmaksājumu atbalstam 2023. gadā. Šogad pieteikties tiešo maksājumu atbalstam varēs līdz pat 15. jūnijam, bet sākotnējo informāciju VAAD izveidotajā LIZ pārvaldības sistēmā varēs iesniegt līdz pat 30. jūnijam, un tas ir pietiekams laiks, lai atbalsta iesniegumu sagatavotu, pirms tam izvērtējot, kādiem atbalsta pasākumiem pieteikties. Neskaidrību gadījumā lauksaimniekiem ir gatavi palīdzēt gan ZM eksperti, gan LAD, VAAD, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperti.
