“Esmu gandarīts par Latvijas iedzīvotāju aktivitāti, iepazīstot mūsu valsts kultūras un dabas vērtības. Kampaņas laikā piedzīvojām arī lielu interesi par iespēju iepazīties ar grāmatu “Atrastā Latvija”. Tagad šāda iespēja būs ikvienam Latvijas iedzīvotājam, dodoties uz savu tuvāko bibliotēku. Ceram, ka interese par Latvijas iepazīšanu turpinās pieaugt un kāds, tieši apskatot grāmatu, gūs iedvesmu jaunam maršrutam,” saka kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Stāmerienas pils, kas pērn bija apmeklētāju visaugstāk novērtētais objekts, arī šogad bija iecienīts galamērķis, īpaši ģimenēm ar bērniem, kā arī pieaudzis ārvalstu viesu skaits. Par vasaras sezonu stāsta Edīte Siļķēna, Stāmerienas pils vadītāja: “Šogad Stāmerienas pili īpaši daudz apmeklēja tieši cilvēki ar ģimenēm, palielinājās arī ārzemju viesu pieplūdums. Aptuveni 10% no visiem apmekētājiem bijuši ārzemnieki, to starpā igauņi, lietuvieši, vācieši, somi. Arī Ukrainas valstpiederīgie izmantoja iespēju apmeklēt pili bez ieejas maksas. Īpaši novērtējam, ka pateicoties pils atjaunošanai, apmeklētājiem varam nodrošināt atbilstošu infrastruktūru – mūsdienīgas labierīcības un ēdināšanas pakalpojumus. Cilvēki novērtē, ka vienlaikus esot tuvu vēsturei, dabai, var justies arī sadzīviski komfortabli.”
Šogad apmeklētājiem durvis vēra arī vairāki objekti, kas pērn vēl bija slēgti rekonstrukcijai. Tā ceļotāji varēja satikties koncertos atjaunotajā “Pūt, vējiņi!” estrādē, izzināt zinātnes noslēpumus “Vizium” centrā Ventspilī, apmeklēt Dobeles Pili, ka arī izmantot vēl daudzas citas jaunas iespējas. Arī Liepājas “Hoijeres kundzes viesu namam” šī bija pirmā sezona kopš rekonstrucijas un, kā atzīst muzeja vadītāja Ieva Dzintare, vasarā varēja baudīt lielu un neviltotu apmeklētāju uzmanību un ieinteresētību. “Kopš nama atvēršanas šī gada pavasarī, esam uzņēmuši viesus ne vien no Baltijas valstīm, bet arī Vācijas, Honkongas, Somijas, Norvēģijas, Kazahstānas, Francijas, ASV, Šveices, Malaizijas un citām valstīm. Apmeklētāju vidū sastopami gan īpaši kultūrvēsturiskajos faktos ieinteresēti apmeklētāji, gan vēsturiskās apbūves un restaurācijas speciālisti un entuziasti, gan pavisam mazi un pirmos soļus speroši, gan pavisam viedi apmeklētāji ar sirmu galvu,” par sezonas pieredzi stāsta Ieva Dzintare.
Apceļojot Latviju, iedzīvotājiem bija arī iespēja aizpildīt uzdevumu lapas un publicēt fotogrāfijas no kampaņas objektiem, tādējādi piedaloties spēlē un iegūstot vērtīgas balvas. Spēles uzvarētāji publicēti kampaņas mājas lapā www.atrastalatvija.lv un Instagram kontā @atrastalatvija. Šie interneta resursi būs pieejami iedzīvotājiem arī turpmāk, lai ikviens varētu turpināt plānot savus Latvijas iepazīšanas braucienus septiņos kultūras un dabas mantojuma ceļos. Mājas lapā www.atrastalatvija.lv katram ir pieejama arī grāmatas “Atrastā Latvija” elektroniskā versija.
Latvijas kultūras un dabas objektu atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2018. gada četrās kārtās, atjaunojot un izbūvējot vairāk nekā 60 objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2023. gada nogalē. No kopumā ieguldītajiem 120 888 186,97 eiro, 68 359 170,24 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, 52 103 171,47eiro ir valsts un pašvaldību, bet 425 845,26 ir privātie ieguldījumi.
Par projektu
Kultūras ministrija administrē Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” četrās kārtās veiktos ERAF ieguldījumus Latvijas reģionos esošā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, aizsargāšanā un attīstībā.
