DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
15. septembrī, 2022
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība

2021. gadā Latvijā atgriezušies septiņi tūkstoši iepriekš izceļojušo valstspiederīgo

2021. gadā Latvijā no ārvalstīm atgriezās gandrīz 7 tūkstoši remigrantu jeb 54,8% no visiem iebraucējiem. Tie ir Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie eksperimentālās statistikas dati, ar kuriem Rīgas plānošanas reģiona rīkotajā domnīcā par remigrāciju 16. septembrī iepazīstinās CSP Sociālās statistikas departamenta vecākā eksperte Ance Ceriņa.

2020. gadā Latvijā atgriezās 4,7 tūkst. remigrantu jeb 53 % no visiem iebraucējiem. Kopš datu par remigrantiem apkopošanas sākuma 2013. gadā pērn reģistrēts vislielākais skaits valstspiederīgo, kas gada laikā atgriezušies uz dzīvi Latvijā. Vairāk remigrantu ir vīrieši (59,7 %) un migrācijā kopumā vērojams vīriešu pārsvars – starp aizbraucējiem un iebraucējiem attiecīgi 56,6 % un 66,1 %.

Gandrīz puse remigrantu ir ar vidējo, aroda vai profesionālo vidējo izglītību

Tālāk analizēti dati par 2020. gada remigrantu izglītības līmeni un nodarbinātību. Dati par 2021. gada remigrantu nodarbinātību un izglītības līmeni būs pieejami 2023. gadā.

Vērtējot remigrantu izglītības līmeni personām, kuras vecākas par 15 gadiem, visvairāk remigrantu (49,7 %) ir ar vidējo, aroda vai profesionālo vidējo izglītību. Nākamā lielākā grupa ir augstāko izglītību (t. sk. doktora grādu) ieguvušie – 34,2 %, savukārt 16,1 % remigrantu izglītība ir zemāka par vidējo. Izteiktas dzimumu atšķirības ir arī starp augstāko izglītību ieguvušajiem remigrantiem – 44,9 % sieviešu ir augstākā izglītība, kamēr starp vīriešiem vien 24,7 %. Saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā 23,6 % vīriešu un 34,9 % sieviešu ir augstākā izglītība.

Remigranti ar augstāko izglītību izvēlas Siguldas, Ropažu, Mārupes novadu un Rīgu

Rīgas un Pierīgas novadi ir iecienītāki remigrantiem ar augstāko izglītību (attiecīgi 51,4 % un 37,6 % no remigrantiem, kas atgriežas attiecīgajā reģionā), savukārt vairāk remigrantu ar vispārējo vidējo vai profesionālo vidējo izglītību (63,9 %) atgriežas Latgalē.

Pierīgas novados (Siguldas, Ropažu un Mārupes) vairāk nekā puse 2020. gada remigrantu bija augstākā izglītība. Viszemākais remigrantu ar augstāko izglītību īpatsvars (mazāk par 15 %) bija 9 novados – Talsu, Bauskas, Smiltenes, Alūksnes, Balvu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas un Līvānu, kā arī Jēkabpilī.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

Lielākā daļa remigrantu ir ekonomiski neaktīvi

40 % no visiem remigrantiem, kuri vecāki par 15 gadiem, ir nodarbināti, 5,4 % ir bezdarbnieki, 54,6 % ir ekonomiski neaktīvi (skolēni, pensionāri, ienākumu no kapitāla saņēmēji).

Visvairāk nodarbināto ir 25–34 gadu vecumā, no kuriem 50,5 % remigrantu ir nodarbināti. Taču atšķirības šajā vecumā ir starp dzimumiem – 57 % remigrantu vīriešu šajā vecuma grupā ir nodarbināti, savukārt sievietes tikai 43,1 %, un 52 % sieviešu ir ekonomiski neaktīvas (mājsaimnieces, studentes, ienākumu no kapitāla saņēmējas). Gandrīz visās vecuma grupās (izņemot 45–54 gadu vecumu) vīrieši ir nodarbināti vairāk nekā sievietes.

Visbiežāk remigranti ir vienkāršo profesiju pārstāvji (18 %), kā ēku būvniecības strādnieki, citur neklasificēti strādnieki, biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (16,9 %), kvalificēti strādnieki un amatnieki (15 %). Pakalpojumu un tirdzniecības jomu pārstāv gandrīz katra trešā (31,5 %) nodarbinātā remigrante (vecāka par 15 gadiem), vīrieši vien 7,1 %. Sievietēm otra populārākā profesiju grupa ir vecākās speciālistes (16,3 %), kam seko vienkāršās profesijas (13,8 %). Vīriešiem populārākā profesiju grupa ir kvalificēti strādnieki un amatnieki (21,5 %), bet vienkāršajās profesijās, kā, piemēram, ēku būvniecības strādnieki, krāvēji, citur neklasificēti strādnieki bijuši nodarbināti 20,9 %. 11,3 % vīriešu ir vadītāji, savukārt sievietes – 8 %.

Ja salīdzina nodarbināto remigrantu datus ar Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju nodarbinātības datiem, starp Latvijas iedzīvotājiem dominē vecākie speciālisti (17,5 %), pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (15,1 %), kā arī speciālisti (14,2 %).

Metodoloģiskie skaidrojumi

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (pieņemts 15.06.2020.) noteiktas jaunas administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Statistika par iedzīvotāju skaitu jaunajā teritoriālajā iedalījumā publicēta oficiālās statistikas portālā.

Remigrants – Latvijas valsts piederīgais (pilsonis, nepilsonis vai Latvijā dzimusi persona), kura bijusi emigrācijā un imigrējusi atskaites gadā.

Izglītības līmeņa un nodarbinātības rādītāju īpatsvara aprēķinā izmantotas tikai personas, kurām zināms izglītības līmenis, nodarbinātības rādītāji. Personas ar nezināmu izglītības līmeni, nodarbinātību aprēķinā nav iekļautas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU