Sēdi atklāja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, norādot: “Ir pagājis gads, kopš Saeima apstiprināja likumu par latviešu vēsturiskajām zemēm. Likums bija pamats kopīgas valsts politikas izveidei, lai nostiprinātu latviskumu, atzītu tā daudzveidību, sekmētu latviskuma tālāko attīstību un tā saglabāšanu. Blakus esošajām vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei un Zemgalei – uz Latvijas kartes ir parādījusies Sēlija. Varam teikt, ka akadēmiķa Jāņa Stradiņa un viņa domubiedru savulaik sāktais Sēlijas godināšanas, attīstīšanas, popularizēšanas process ir noslēdzies. Sēlija ir ieguvusi savu statusu kā vēsturiskā zeme.”
Raksturojot darbu pie Sēlijas ģerboņa izveides, A. Teikmanis atzina: “Valsts heraldikas komisija ir izdarījusi lielu darbu, analizējot un ņemot vērā visus priekšlikumus un aspektus. Pērn diskusijā Rīgas pilī īpaša uzmanība tika vērsta uz to, ka šim ģerbonim jābūt balstītam zinātnē, vēsturē un heraldikas likumos. Domāju, ka šie priekšlikumi ir gājuši daudz plašāk, veidojot ne tikai ģerboni, bet arī zīmolu, kas Sēliju darīs atpazīstamāku starp citām vēsturiskajām zemēm.”
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs pauda pateicību visiem procesā iesaistītajiem: “Liels paldies māksliniekam Edgaram Simam un Valsts heraldikas komisijai par izcili veiktu darbu! Šis staltbriedis gan heraldiski parāda Sēlijas vēsturisko saikni ar Kurzemes-Zemgales hercogisti, gan harmoniski iederas esošo vēsturisko zemju ģerboņu līnijā, gan parāda Sēlijas stāstu – tās unikalitāti, identitāti un vēsturi. Staltbriedis ir lepns dzīvnieks – tikpat lepns un augsti paceltu galvu kā sēļi. Paldies visiem par radošu, profesionālu, aktīvu domu apmaiņu un iesaisti!”
A. Teikmanis pateicās arī Saeimas deputātiem par dalību sēdē un norādīja, ka Valsts prezidents drīzumā sagatavos priekšlikumus izmaiņām Valsts ģerboņa likumā, paužot cerību, ka Saeima nekavēsies un raitā tempā apstiprinās jaunizveidoto Sēlijas ģerboni.
