Sēdē tika aktualizēti jautājumi par darba samaksas pārskatīšanu veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025.gadam un Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas progresu. Tomēr diskusijas uzmanības centrā bija Ukrainas kara un sankciju ietekme uz Latvijas ekonomisko situāciju par ko ziņoja Ekonomikas ministrija.
Jau pirms 24. februārī Ukrainas teritorijā uzsāktās kara darbības, Latvijas ekonomikā bija izaicinājumi, kuri bremzēja ekonomikas atgūšanos – pandēmijas ierobežojumi un elektroenerģijas tirgus cenu pieaugums. Tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un tam sekojošajām sankcijām, ekonomikas izaugsme saņēma jaunu triecienu, kas pamatā saistīta ar starptautiskās tirdzniecības pārstrukturizēšanu un tās ietekmi uz patēriņa cenām, it īpaši, degvielas, elektroenerģijas un pārtikas cenām, ko savā makā jutīs katrs Latvijas iedzīvotājs.
LBAS uzsvēra, ka meklējot risinājumus ir būtiski veicināt efektīvu sadarbību starp valsts pārvaldi, sociālajiem partneriem, pārējiem sadarbības partneriem un sabiedrību kopumā.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Risinājumi dažādiem izaicinājumiem ir jāmeklē katras nozares trīspusējās sadarbības apakšpadomē. Tas ir būtiski, jo bieži ir svarīga tieši atbildīgā ministra klātbūtne, kuram ir mandāts kaut ko risināt un parādīt tos virzienus, kuros jāstrādā kopā ar sociālajiem partneriem un sadarbības partneriem.”
LBAS norāda, ka ir svarīgi veicināt darba samaksu pieaugumu, lai kompensētu straujo inflāciju, kura rada būtisku risku ietekmēt visu produktu un pakalpojumu cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā ir svarīgi arī nostiprināt aizsardzības mehānismus, kas būs nozīmīgi tiem darbiniekiem, kuru darba vietas sankcijas skars visvairāk un jāpaaugstina bezdarbnieku pabalsti, kas pirms pandēmijas tika samazināti, balstoties uz zemu bezdarba līmeni darba tirgū. Jāsaprot, ka šobrīd situācija darba tirgū ir mainījusies un riski ir pārāk lieli, kā arī ilgstošs bezdarbs atkal var novest atsevišķas sabiedrības daļas līdz būtiskam ieņēmumu samazinājumam un nabadzības pieaugumam, ja valsts nenodrošinās adekvātus aizsardzības mehānismus.
LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja izcēla arī smago sankciju ietekmi uz dzelzceļa transporta nozari un nodarbinātību nozarē. “Dzelzceļa infrastruktūra tiek uzturēta no maksas, ko veic pārvadātāji. Ja nav pārvadātāju, tad nav arī uzturēšanas maksas par ko uzturēt dzelzceļa infrastruktūru”, norāda LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja. “Ja tiek lemts par dzelzceļa pārvadājumu apturēšanu, tad ir jāpieņem lēmums par infrastruktūras uzturēšanu. Uzturēšanai jānodrošina vismaz tāds līmenis, lai netiktu atlaisti kvalificēti dzelzceļa speciālisti, kas spēj nodrošināt kustības drošību un dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu”.
Līdztekus tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību caurskatīt darbaspēka nodokļus, lai ne tikai mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu darba devēju konkurētspēju un atbalstītu godīgos nodokļu maksātājus - jāparedz darba koplīgumos lielāki nodokļu atvieglojumi un attālinātā darba izdevumu atlīdzināšanas mehānisms jānoteic kā patstāvīga norma arī pēc 2022.gada un ir jāpalielina apmērs. Tāpat ir steidzami jānovērš negatīvās sekas, kas tiek radītas personām, kuras ir pensijas vecumā, saistībā ar darba devējiem noteiktām tiesībām saņem VSAOI samaksas termiņa pagarinājumu, kā rezultātā personas nesaņem pensijas pilnā apmērā, kas ietekmē arī personu pirktspēju.
Kā arī atsaucoties uz NTSP diskusijā paustajiem viedokļiem, LBAS rosināja valsts pārvaldi sagatavot 2-3 iespējamos ekonomiskās attīstības scenārijus.
Jautājumā par LVSADA streika prasībām un darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes darbiniekiem, LVSADA un Veselības ministrija vienojās par pārrunu atsākšanu un apņēmās sēsties pie sarunu galda, tuvākā mēneša laikā, kopīgi organizējot Veselības aprūpes nozares trīspusējās sadarbības apakšpadomi, kurā piedalīsies arī pats Veselības ministrs.
