Senāta Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs 10 kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un divus kasācijas protestus par spēkā stājušiem pirmās instances tiesas nolēmumiem.
Senāta Krimināllietu departaments rakstveida procesā vienā lietā izskatīs apsūdzētā aizstāvja kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas nolēmumu.
Informācija par atsevišķām lietām:
- Senāta Administratīvo lietu departaments 20.decembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.
Lieta ir ierosināta, pamatojoties uz apdrošināšanas akciju sabiedrības „BTA Baltic Insurance Company” pieteikumu, kurā pieteicēja lūgusi atcelt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ar kuru pieteicējai kā muitas galviniecei pieprasīts samaksāt nodokļu parādu, kas aprēķināts citai personai – muitas noliktavas turētājam. Pieteicēja pārsūdzējusi arī Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ar kuru šis nodokļu parāds aprēķināts.
Administratīvā apgabaltiesa noraidīja pieteikumu daļā par Valsts ieņēmumu dienesta prasību pieteicējai samaksāt parādu kā galviniecei, turklāt pārkvalificēja šo prasījumu kā prasījumu par publisko tiesību līguma izpildi. Apgabaltiesa izbeidza tiesvedību par nodokļu aprēķinu, atzīstot, ka pieteicējai nav subjektīvo tiesību pārsūdzēt lēmumu, kas adresēts citai personai.
Pieteicēja par apgabaltiesas spriedumu iesniegusi kasācijas sūdzību, kurā ir iebildumi gan pret prasījuma pārkvalificēšanu un tiesvedības izbeigšanu, gan arī par Valsts ieņēmumu dienesta prasību pamatotību un attiecīgu apgabaltiesas vērtējumu. Turklāt pieteicēja lūdz uzdot vairākus prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai – gan par tiesiskās paļāvības aizsardzību muitas jomā, gan par noilgumu, kas būtu piemērojams muitas galvinieka saistībām. (Lieta Nr.SKA-84/2021).
- Senāta Administratīvo lietu departaments 21.decembrī rakstveida procesā izskatīs Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvā apgabaltiesas spriedumu.
Lietā tiek risināti vairāki ar transfertcenas pārbaudi saistīti jautājumi. Proti, pieteicēja no saviem saistītajiem Igaunijas uzņēmumiem aizņēmās naudas līdzekļus. Aizdevumam piemērota sešu procentu likme. Valsts ieņēmumu dienests atzinis, ka šāda procentu likme neatbilst likmēm, kādas par attiecīgajiem darījumiem norādītas Latvijas Bankas apkopotajos datos, tātad – neatbilst darījumu tirgus vērtībai. Lietas dalībnieku starpā nav strīda par izskatāmajā lietā transfertcenas pārbaudei izmantojamo metodi un par Latvijas Bankas datu izmantošanu, taču ir strīds par šo datu izmantošanas veidu. Apgabaltiesa ir atzinusi, ka pieteicējas darījumu procentu likmes iekļaujas apgabaltiesas izmantoto Latvijas Bankas apkopoto procentu likmju diapazonā, tāpēc apgabaltiesas ieskatā nav pamata secinājumam par transfertcenas neatbilstību darījumu tirgus cenai. Valsts ieņēmumu dienests kasācijas sūdzībā pret to iebilst, citstarp norādot, ka dienestam nav iespējas pilnvērtīgi izteikties par apgabaltiesas izmantotajiem datiem, jo lietas dalībniekiem tie nav bijuši pieejami, kā arī uzskata, ka strīdus darījumu procentu likmju iekļaušanās noteiktā diapazonā nav pietiekama secinājumam par transfertcenas atbilstību darījumu tirgus vērtībai. (Lieta Nr. SKA-103/2021).
- Senāta Administratīvo lietu departaments 21.decembrī rakstveida procesā izskatīs Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.
Lietā, kurā apgabaltiesa pieteikumu ir noraidījusi, tiek risināti vairāki ar transfertcenas pārbaudi saistīti jautājumi. Pieteicēja uzskata, ka apgabaltiesa ir kļūdījusies darījumu tirgus cenas noteikšanai paredzētās metodes izvēles procesā. Šajā sakarā risināms jautājums, vai tiesību normas darījumu cenas pārbaudes metožu piemērošanā paredz noteiktu secību. Tāpat lietā ir risināms, vai konkrētajā gadījumā ir piemērojama pašas pieteicējas sākotnēji izvēlētā darījumu tīrās peļņas metode, vai arī pieteicējas apstrīdēšanas procesā izvēlētā cita metode – salīdzināmo nekontrolēto cenu metode. (Lieta Nr. SKA-314/2021).
- Senāta Administratīvo lietu departaments 22.decembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.
Lietā tiek risināts jautājums par to, kurš ir atbildīgs par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu no nerezidenta ienākumiem, kas gūti, atsavinot Latvijas Republikā esošu nekustamo īpašumu, proti, ienākuma saņēmējs (nerezidents) vai ienākuma izmaksātājs (rezidents). No tā ir atkarīga piemērojamā nodokļa likme, proti, ja par nodokļa aprēķināšanu, deklarēšanu un samaksu ir atbildīgs saņēmējs, tad ienākumi ir apliekami ar nodokļa 20 procentu likmi, savukārt, ja nodoklis ir jāaprēķina un valsts budžetā jāsamaksā izmaksātājam, tad ir piemērojama nodokļa trīs procentu likme. Apgabaltiesa pieteikumu ir noraidījusi, atzīstot, ka par nodokļa samaksu no nekustamo īpašumu atsavināšanas ir atbildīgs pieteicējs (nerezidents) kā ienākuma saņēmējs. Pieteicējs kasācijas sūdzībā tam nepiekrīt, uzskatot, ka tiesību normās ir skaidri paredzēts, ka par nodokļa samaksu ir atbildīgs rezidents jeb ienākuma izmaksātājs. (Lieta Nr. SKA-744/2021).
- Senāta Administratīvo lietu departaments 23.decembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Izskatāmajā lietā galvenais risināmais jautājums ir par to, vai uz vienkāršoto renovāciju, kas tiek īstenota krasta kāpu aizsargjoslā, ir attiecināmi Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi. (Lieta Nr. SKA-335/2021).
