Novērojams, ka brīvprātīgajā darbā biežāk ir iesaistījušies gados jaunāki respondenti un sievietes. Gandrīz puse jeb 46% no respondentiem, kuri ir iesaistījušies brīvprātīgajā darbā, norādījuši, ka Covid-19 pandēmija iesaisti brīvprātīgajā darbā nav ietekmējusi. Aptuveni tikpat liels respondentu īpatsvars jeb 41% norādījuši, ka pandēmija iesaisti brīvprātīgajā darbā ir ietekmējusi negatīvi, savukārt 7% respondentu atzinuši, ka iesaiste ir palielinājusies
“Tādu valstiski nozīmīgu notikumu kā Dziesmusvētki vai pasaules čempionātu hokejā norise nebūtu iedomājama bez plašas brīvprātīgā darba veicēju iesaistes. Arī šī brīža situācija ar slimnīcu noslodzi demonstrē, ka izšķirošos krīzes momentos, lai atslogotu dienestus, kas strādā seku novēršanas pirmajās rindās, nepieciešama ātra un organizēta sabiedrības iesaiste. Tāpēc būtiski sabiedrībā veicināt brīvprātīgā darba veikšanas ieradumu un noteikt vienu atbildīgo, koordinējošo institūciju. Brīvprātīgais darbs var noderēt mums kā indivīdam, kā arī mums kā valstij,” skaidro Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
Arīdzan “NVO fonda” veiktā pētījumā izkristalizējies, ka pārsvarā Latvijas iedzīvotāji izvēlas pasīvas iesaistes formas. "Ja tiek uzrādītas vairākas formas, kā iesaistīties, – brīvprātīgais darbs, ziedojumi, viedokļa paušana, piedalīšanās piketos vai petīciju parakstīšana –, mēs joprojām kā sabiedrība kopumā izvēlamies pasīvās formas. Sabiedrībā kopumā nepieciešams sekmēt informētību un zināšanas par brīvprātīgo darbu, uzsverot to kā kopējo labumu sekmējošu aktivitāti, kā atbalstāmu un jēgpilnu nodarbošanos. Tas veidotu pozitīvu brīvprātīgā darba tēlu, ilgtermiņā paaugstinot arī tā prestižu," atzīst Zaiga Pūce.
Kā norāda SKDS aptaujas dati, galvenie faktori, kas motivētu vairāk iesaistīties brīvprātīgajā darbā vai sākt to darīt: vieglāk pieejama informācija par brīvprātīgā darba iespējām (31%), finansiālo izdevumu, kas saistīti ar brīvprātīgā darba veikšanu, segšana (29%) un elastīgums attiecībā uz brīvprātīgā darba laiku (26%). Respondentus motivētu arī bezmaksas apmācība, brīvprātīgā darba veicēja apliecība, kas dod dažādas atlaides, brīvprātīgo iesaistīšana projektos, forumos ar sadraudzības pilsētām un valstīm (13%) un pieredzes apmaiņa ar ārzemju brīvprātīgā darba veicējiem. Salīdzinoši mazāks respondentu īpatsvars norāda, ka viņus motivētu personalizētas piemiņas lietas un brīvprātīgo godināšanas pasākumi.
Lai veicinātu brīvprātīgā darba popularitāti Latvijā, Saeimā kopā ar nevaldības organizāciju un valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjiem izveidota darba grupa ar mērķi veikt izmaiņas Brīvprātīgā darba likumā. Darba grupas darba kārtībā ir jautājumi, kas saistīti ar vienas atbildīgās institūcijas par brīvprātīgo darbu noteikšanu, veidot brīvprātīgā darba koordinācijas padomi kā konsultatīvo mehānismu, pārskatīt brīvprātīgā darba organizētāju loku, izvērtēt brīvprātīgo darbu kā vienu no mācību pieredzes gūšanas formām un to atspoguļojumu likumā, kā arī sakārtot datu ieguvi brīvprātīgā darba uzskaitē.
Pēc darba grupas iniciatīvas Sabiedrības integrācijas fondam nākamā gada valsts budžeta ietvaros atvēlēts finansējums izglītojošu un interaktīvu aktivitāšu īstenošanai. “Atklāta projektu konkursa kārtībā nevaldības organizācijām būs iespēja pieteikties finansējumam brīvprātīgā darba veicināšanas iniciatīvām. Dažādām vecuma grupām tiks izstrādāti vienoti metodiskie un informatīvie materiāli par to, kā labāk piesaistīt brīvprātīgā darba veicējus. Sadarbosimies arī ar brīvprātīgā darba organizatoriem no nevaldības organizāciju vidus, sniegsim atbalstu tām, lai organizētu praktiskas apmācības potenciālajiem brīvprātīgajiem,” skaidro Zaiga Pūce.
