Preses konferencē, kas notika šī gada 10. februārī, visas organizācijas pauda gandarījumu par valdības apņemošanos pilnveidot krīzes pārvaldības modeli, izveidojot stratēģiskās vadības grupu Ministru prezidenta vadībā. Partneri šādu augsta līmeņa sadarbības formātu un stratēģiju kompleksiem krīzes pārvarēšanas risinājumiem pirmo reizi lūdza izveidot jau pērnā gada martā.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Pandēmija nenoliedzami rada daudz jaunu izaicinājumu gan visai sabiedrībai, gan arī valdībai, kurai operatīvi jāspēj pieņemt pareizākos lēmumus iespējamo risku novēršanai, bet tikpat liels izaicinājums tas ir arī biznesam. Lai mazinātu ekonomikas traucējumus, ļaujot uzņēmumiem turpināt savu darbību un saglabāt darbavietas, ir maksimāli jāizvairās no īpaši stingriem ierobežojumiem. Šajā situācijā liela loma ir spējai apvienoties, jo tikai kopējā sadarbībā varam rast labākos risinājumus un nodrošināt saskaņotu virzību ceļā uz ekonomikas atveseļošanu.”
Arī LPS priekšsēdis Gints Kaminskis norāda, ka valdībai un sadarbības partneriem jābūt vienotiem krīzes pārvarēšanā: “Pašvaldībām ir būtiska loma krīzes novēršanā, tāpēc nepieciešams kopīgi valstij un pašvaldībām risināt problēmjautājumus. LPS piedalās visās sanāksmēs, darba grupās un pasākumos, sniedzot konstruktīvus priekšlikumus efektīvai dažādu jautājumu risināšanai, kā arī ir viens no līderiem savlaicīgas informācijas sniegšanā pašvaldībām. Piedāvājam maksimāli cieši sadarboties, jo pašvaldības atrodas vistuvāk iedzīvotājiem, uzņēmējiem. Turklāt pašvaldībām ir ļoti augsta iedzīvotāju uzticēšanās, pretēji valdībai, Saeimai un politiskajām partijām. Krīze ir izaicinājums visiem, bet vissmagākais trieciens tas ir maznodrošinātajiem un sociāli neaizsargātiem iedzīvotajiem, par kuriem ir īpaši jāparūpējas šajā sarežģītajā laikā. Tāpēc visiem varas līmeņiem ir cieši jāsadarbojas un jāsniedz reāls ieguldījums sabiedrībā. Esam gatavi būt partneris ne tikai diskusijās, bet arī lēmumu pieņemšanā, strādājot vienoti un saskaņoti.”
Savukārt LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns atzīst, ka jaunais valdības apstiprinātais sadarbības formāts noteikti ir daudz labāks un nodrošinās, ka sadarbības partneri beidzot tiek uzklausīti un sadzirdēti: “LBAS valde divas reizes uzrunāja valdību par iespēju līdzdarboties Krīzes vadības padomē. Pēc arodbiedrību un citu partneru ierosinājuma katras organizācijas viens pārstāvis tika iesaistīts šīs padomes un arī Operatīvās vadības grupas darbā, pēc kā vadoties, Valsts kanceleja un ministrijas sagatavo lēmumu projektus valdībai. Tas bija līdzdalības minimums, un tas nebija pietiekami. Pēc vakardienas valdības lēmuma par Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas izveidi sociālajiem un sadarbības partneriem būs iespēja izteikt savu viedokli arī pirms gala lēmumu pieņemšanas valdībā, lai tos padarītu tautsaimnieciski efektīvākus un sociāli taisnīgākus. Kā jau esam norādījuši, pandēmija nedrīkst būt iegansts sociālā dialoga vājināšanai, tieši otrādi, krīzē ir vēl vairāk jāsaliedē sabiedrība, uzklausot un ņemot vērā darba ņēmēju, darba devēju un ekspertu viedokļus.”
Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) uzskata: “Lēmumu pieņemšanas procesā Covid-19 krīzes sakarā ir nepieciešams daudz plašāk iesaistīt augstākās kvalifikācijas zinātniekus. Tā kā LZA ir apvienoti labākie visu zinātņu nozaru speciālisti valstī no visām zinātniskajām institūcijām (universitātēm, augstskolām, zinātniskajiem institūtiem, klīnikām u.t.t.), tad tieši LZA var sniegt izsvērtus un zinātniski pamatotus ekspertu vērtējumus par valdības iecerētajiem pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanā. LZA ir politiski neitrāla un nav ieinteresēta atsevišķu sabiedrības grupu interešu lobēšanā. Tāpēc ieteikumi un atzinumi, ko sniedz LZA, tiek balstīti vienīgi un tikai zinātnes atziņās un pētījumos, un pieredzē, ko savā praktiskajā darbībā ir guvuši Latvijas uzņēmēji un sociālie partneri”.
LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzsver, ka stratēģijas neesamība līdz šim bija viens no galvenajiem šķēršļiem, kas traucēja veiksmīgi pārvarēt krīzes radītās negatīvās sekas: “Šodien mēs esam nonākuši robežšķirtnē, kur mums ir divas iespējas: Ja valdība lēmumus turpinās pieņemt tikpat haotiski un nepārdomāti kā līdz šim, tad situācija tikai pasliktināsies, savukārt, ja šis jaunais krīzes vadības padomes formāts darbosies pēc būtības, tad mums ir visas iespējas pagriezt krīzes vadību daudz labākā gultnē un krīzi visas sabiedrības interesēs pārvarēt daudz veiksmīgāk”.
Kā pirmos risināmos jautājumus, kas būtu jāskata stratēģiskās vadības grupā organizācijas akcentēja – tālredzīgu ekonomikas atjaunošanas pasākumu izstrādi un esošo ierobežojumu ietekmes izvērtējumu.
Valdības sociālie un sadarbības partneri turpmāk sagaida pilnvērtīgu iesaisti konsultāciju un lēmumu pieņemšanas procesā, kurā piedalās ne tikai kā klausītāji, bet arī risinājumu izstrādātāji, kuru priekšlikumus ņem vērā.
