“Pirms 30 gadiem šeit, pie Saeimas, nebija kur adatai nokrist. Kopības apziņa un pleca sajūta deva spēku un drosmi. Visiem kopā un katram atsevišķi. Tas palīdzēja mainīt Latvijas likteni,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
I.Mūrniece atzīmēja, ka šodien mēs – tauta, kas jūtas laimīga Dziesmusvētku dižajā kopkorī, kas Atmodas laikā pulcējās grandiozās manifestācijās un roku rokā stāvēja Baltijas ceļā, esam spiesti būt katrs atsevišķi – vieni, šaurā ģimenes lokā vai vismaz divu metru attālumā cits no cita. “Zinu, ka pratīsim pārdzīvot arī šo laiku un pratīsim atgūt spēku! Jo mums ir mūsu Latvija un tajā mēs vienmēr esam visi kopā,” pauda Saeimas priekšsēdētāja.
Augstākās padomes aicinājumā Latvijas tautai, ko arī pieņēma 4.maijā, ir koncentrēti aprakstīts, kas tieši notika 50 okupācijas gados, sacīja I.Mūrniece, izceļot mākslīgi izraisīto migrāciju, piespiedu asimilāciju, latviešu kultūras noniecināšanu, Latvijā dzīvojošo mazākumtautību kultūras izskaušanu, nacionālo attiecību dabiskā līdzsvara izjaukšanu, kā arī ekonomisko pagrimumu un ideoloģiskās represijas.
Brīvības atgūšana nenāca viegli, taču 4.maija balsojums mainīja visu, uzsvēra I.Mūrniece, akcentējot, ka šodien lepojamies - neatkarības atjaunošana notika parlamentārā, demokrātiskā ceļā. Pasaule pieredzēja to, kā mēs viena gadsimta laikā otrreiz spējām iegūt brīvību. “Tajā dienā pirms 30 gadiem 138 Augstākās padomes deputāti balsojot apliecināja, ka spēj skatīties pāri savas personīgās dzīves robežām. Spēj īstenot tautas gribu un mainīt Latvijas likteni,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, paužot pateicību Augstākās padomes deputātiem par vēsturisko balsojumu.
I.Mūrniece sacīja, ka 30 gadu laikā esam kļuvuši par mobilitātes un radošuma, izcilības un mērķtiecības nāciju - esam sabiedrība, kurā šajos gados izauguši izcili zinātnieki un izgudrotāji, diplomāti un valstsvīri, pasaules līmeņa mākslinieki, ārsti un uzņēmēji.
Runājot par nepieredzēto krīzi, ar kuru šobrīd saskaras pasaule, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka līdztekus īpašām rūpēm par Latvijas iedzīvotāju veselību turpināsim stiprināt savu drošību, integrāciju demokrātiskajā pasaules daļā un sadarbību ar tuvākajiem partneriem Baltijas valstīs, Ziemeļvalstīs un Eiropas Savienībā. “Mēs apliecinām nemainīgu uzticību spēcīgam NATO. Turpināsim aizstāvēt nacionālu, neatkarīgu un demokrātisku Latvijas valsti,” uzsvēra I.Mūrniece.
Tāpat Saeimas priekšsēdētāja apliecināja, ka turpināsim pildīt savas apņemšanās finanšu sistēmas sakārtošanā, uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā un nabadzības apkarošanā. “Mēs turpināsim atbalstīt ģimenes ar bērniem. Veidosim savu ekonomiku dinamisku, modernu un konkurētspējīgu,” sacīja I.Mūrniece, uzsverot, ka tad, kad šis pandēmijas laiks un ārkārtējā situācija beigsies, mums jābūt gataviem straujai tautsaimniecības attīstībai.
“Kā jau tas vēsturiski ne reizi vien bijis, mūsu tauta vissarežģītākajos brīžos apliecina, ka spēj darboties pašaizliedzīgi, tālredzīgi un patriotiski,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, akcentējot, ka mūsu valsts rīcību pandēmijas laikā nosaka ārsti, savas jomas eksperti, nevis politiski apsvērumi un sabiedrība to novērtē, uzticas un tādējādi spēj palīdzēt arī pati sev.
“Mēs jūtam lielu, neviltotu pateicību, redzot, kā strādā neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti un feldšeri, policisti, robežsargi, glābšanas dienests. Viņi dara savu darbu diendienā, bieži ar pārslodzi, bet mēs ticam, ka varam uz viņiem paļauties,” pauda I.Mūrniece. Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja pauda pateicību arī pedagogiem, kuri īsā laikā bija spiesti būtiski mainīt veidu, kādā mācību priekšmetus pasniegt dažāda vecuma skolēniem, ģimenēm, kā arī tiem, kas dotas palīgā senioriem, nodrošina transporta kustību, strādā veikalos, aptiekās un citās vietās, kur jāsniedz sabiedrībai nepieciešamie pakalpojumi.
Saeimas priekšsēdētāja uzteica valdības darbu, kuras rīcība šajos pandēmijas apstākļos ir aktīva, atvērta un vienota, kā arī pauda pateicību mūsu partneriem Eiropas Savienībā, jo īpaši – abām pārējām Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, Vācijai un Polijai par konsulāro palīdzību un atbalstu mūsu valstspiederīgo repatriācijā. “Mums visiem šī ir jauna pieredze. Tādēļ ir svarīgi, ka spējam sadarboties un būt savstarpēji atbalstoši,” uzsvēra I.Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja atgādināja, ka pirms dažām dienām – 1.maijā – apritēja 100 gadi kopš Satversmes sapulces sasaukšanas un līdz ar tās sanākšanu mūsu valstī tika iedibināta parlamentārā demokrātija. “Tieši parlamentārisms mums palīdzēja uzturēt Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu. Parlamentārisma principi ļāva atjaunot valsts neatkarību pēc 50 padomju okupācijas gadiem,” sacīja I.Mūrniece, uzsverot, ka tieši tādēļ, lai kādus laikus mēs piedzīvotu, Saeimai – Latvijas parlamentam – ir jāstrādā. Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu, ka Saeima ir viens no pirmajiem parlamentiem, kas parlamentāro darbu varēs veikt arī digitāli, ieviešot E-Saeimu.
Latvijas valsts iegājusi otrajā gadu simtā. Kopš neatkarības atjaunošanas aizritējuši 30 gadi. Tas nav garš laiks, ja lūkojamies gadsimtu griezumā, taču gana ilgs, ja vērtējam cilvēka mūžu, sacīja I.Mūrniece. “Šodien mūsu lielā bagātība un priekšrocība ir tā, ka esam kopā vairākas paaudzes, kas augušas kopā ar mūsu valsti. Gan Latvijas vienaudži, kas dzimuši reizē ar valsts dibināšanu 1918.gadā, gan jauni cilvēki, kas dzimuši 1990.gada 4.maijā. Četras piecas paaudzes vienuviet, un katrai sava pieredze. Savs stāsts par savu mūžu un Latviju,” pauda Saeimas priekšsēdētāja.
