Kopumā Latvijas Bankas un portāla "Delfi.lv" rīkotajā sabiedrības aptaujā saņemts aptuveni 6000 balsojumu, t.sk. aptuveni 2200 – par monētu "Kaķīša dzirnavas".
Kolekcijas monētas "Kaķīša dzirnavas" grafiskā dizaina autore ir Elīna Brasliņa, bet plastisko veidojumu darinājusi Ligita Franckeviča. Šī bija jaunās un talantīgās mākslinieces Elīnas Brasliņas debija monētu mākslā. Plašākai sabiedrībai viņa ir pazīstama kā grāmatu ilustratore (izdots jau vairāk nekā 20 bērnu grāmatu ar Elīnas Brasliņas ilustrācijām, t.sk. grāmatu sērija "Mākslas detektīvi"), un nesen uz kinoteātru ekrāniem parādījās arī pirmā viņas animētā filma "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi".
Uz monētas attēloti Latvijas kultūras kanonā iekļautā K. Skalbes pasaku krājuma "Ziemas pasakas" (1913) darba "Kaķīša dzirnavas" tēli – kaķītis, melnais runcis, ķēniņš. Pasakas kodols ir morāla atziņa: nevairo ļaunumu un mācies piedot. Šai vērtībai līdzās ir godīgums, darba tikums un mīlestība. Pasakas daudzslāņainais domu kārtojums ir noderīgs jebkurā vecumā. Monēta izgatavota kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).
"Simboliski, ka 2019. gada monētu nosaucam visai pasaulei sarežģītā laikā, kad galvenās atkal ir vispārcilvēciskās vērtības, tostarp iejūtība, rūpes par tiem, kuriem nepieciešama palīdzība, gatavība ziedoties kopēja labuma vārdā. Kārļa Skalbes pasakās ir morālais kods, kas, ieprogrammēts mūsu tautas apziņā, palīdz un stiprina grūtos laikos," uzsver Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas priekšsēdētājs, Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms.
Arī šogad savu izvēli izdara Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ekspertu komisija, kurā darbojas LNMM direktore Māra Lāce, Dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta vadītāja Inese Baranovska un Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja Elita Ansone un kura nosaka mākslinieciskā izpildījuma ziņā izcilāko monētu, bet Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) nosauc bibliotēku apmeklētāju izvēli.
LNMM par mākslinieciskā izpildījuma ziņā izcilāko monētu nosauca latviešu gleznotāja, grafiķa un scenogrāfa Niklāva Strunkes (1894–1966) radošajam mantojumam veltītu īpašas formas sudraba kolekcijas monētu. Monētas "Niklāvs Strunke" (videostāsts) grafiskā dizaina autors ir Paulis Liepa, bet plastisko veidojumu darinājis Ivars Drulle.
LNMM direktore Māra Lāce: "Monētā lakoniski un pārliecinoši ietverti Niklāva Strunkes darbi, kas raksturo autora māksliniecisko rokrakstu klasiskā modernisma periodā un ir iekļauti Latvijas kultūras kanonā. Veiksmīga ir apaļās monētas nošķeltā sāna kompozicionālā saskaņa ar aversā un reversā atveidotajām Strunkes gleznām "Cilvēks, kas ieiet istabā" un "Pašportrets ar lelli", kur redzam lielisku atšķirīgas intensitātes matējumu lietojuma piemēru. Izmantotais burtu dizains sasaucas ar 20. gs. 20. un 30. gadu stilistiku. Monētas forma un apstrāde, teksta un attēlu saspēle veido lakonisku, spēcīgu un uzrunājošu vizualitāti."
Savukārt KISC speciālbalvu saņēma monēta "Kaķīša dzirnavas". KISC direktora vietniece Sandra Ozoliņa: "Priecājamies, ka, neraugoties uz nestandarta situāciju, laikā, kad bibliotēkas apmeklētājiem slēgtas, daudzas no tām tomēr atradušas risinājumu un aktīvi aicinājušas savus lasītājus piedalīties Latvijas Bankas rīkotajā tradicionālajā, skaistajā "Latvijas gada monētas" pasākumā, kurā katru gadu iesaistāmies sadarbībā ar digitālo zinību resursu letonika.lv. Arī šogad savu iepriekšējā gada skaistāko monētu izvirzīja Latvijas pašvaldību publiskās bibliotēkas, un nav nejaušība, ka bibliotēku balsojumā uzvarējusi monēta, kura tapusi pēc literāra darba motīviem, – "Kaķīša dzirnavas".
Kārļa Skalbes dzīvesgudro pasaku aicinām izlasīt arī letonika.lv digitālajā Lasītavā, jo monētā iekaltais kaķīša vēstījums īpaši nozīmīgs šajā saspringtajā laikā, kad sabiedrība mobilizējas, lai labais uzvarētu."
12 no reģistrētajiem dalībniekiem, kas piedalījās balsojumā par izcilāko 2019. gada kolekcijas monētu, balvā saņems kādu no šīm monētām. Monētu ieguvēju saraksts tiks publicēts vietnē www.bank.lv, bet par balvu saņemšanu sazināsimies individuāli.
Atbalstot #paliecmājās un #Ēkultūra iniciatīvu, Latvijas Banka aicināja "Latvijas gada monētas" aktivitātes izmantot, lai virtuāli izzinātu mūsu kultūrvēsturiskās vērtības, kas iemūžinātas Latvijas monētās.
Erudīcijas spēle "Izzini Latvijas monētās iekaltās kultūrzīmes" ļāva digitālajā vidē https://www.letonika.lv/spele pārbaudīt zināšanas par 2019. gadā izlaistajām monētām un vērtībām, par kurām tās stāsta. Kopumā spēlē piedalījās gandrīz 400 dalībnieku no 122 bibliotēkām.
2019. gadā tika izlaistas četras kolekcijas monētas. Kolekcijas monēta "Kaķīša dzirnavas" mudina atcerēties un no jauna pārlasīt iemīļotākās literārās pasakas, arī Kārļa Skalbes literāros darbus. Neparastas formas sudraba monēta "Niklāvs Strunke" aicina doties vizuālās mākslas pasaulē un iepazīt Niklāva Strunkes mākslu un dzīvesstāstu. Divu autoru veidotā kolekcijas monēta "Meža veltes" stāsta par mūsu tradīcijām un dabas bagātībām, savukārt patriotiskā monēta "Brīvības cīņas (1918–1920)" nes izzinošu vēstījumu tiem, kuri interesējas par Latvijas vēsturi.
Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas, pēdējā no tām – 2020. gada februārī, kad dizainera Artūra Analta veidotā inovatīvā "Medus monēta" tika atzīta par Gada monētu reprezentablākajā starptautiskajā monētu konkursā Coin of the Year Awards (COTY). Arī sabiedrības balsojumā "Latvijas gada monēta 2018" "Medus monēta" ieguva galveno balvu un tika atzīta par izcilāko Latvijas Bankas 2018. gada monētu.
Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par Latvijas gada monētu atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", "Sudraba pieclatnieks", "Šūpuļa monēta", "Kurzemes baroks", "Pasaku monēta I. Pieci kaķi", "Pasaku monēta II. Eža kažociņš", "Kalējs kala debesīs" un "Medus monēta".
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 35 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku. Naudas zīmju tapšanā nozīmīga loma ir Latvijas Bankas monētu dizaina komisijai (sākotnēji – Latvijas Bankas monētu sižetiskā risinājuma komisija), kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā komisijā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki.
