LDF padomes priekšsēdētāja Inga Račinska saka: “Parkveida pļavas un ganības par gada dzīvotni Latvijas Dabas fonds šogad izvēlējās kā simbolu tam, ka cilvēks ar savu saimniecisko darbību var uzturēt un vairot dabas daudzveidību. Tā ir vieta, kur vienkopus pastāv izcila ainava, unikāla dabas daudzveidība un aktīva cilvēka saimnieciskā darbība. Līdz ar to parkveida pļavas ir gan stāsts par mūsu pagātni, gan iespēja meklēt atbildes ilgtspējīgam dzīvesveidam nākotnē.”
Pirmais, ar ko pārsteidz parkveida pļava, ir karalisks skats uz milzīgiem, izklaidus augošiem vairākus gadu simtus veciem, kupliem kokiem un krāšņām puķu pļavām zem tiem. Tā ir kā divus gadsimtus sena lauku ainavas glezna, kurā vienlaikus sajūtami vēl senāki laiki – gadu tūkstoši, kas sasaucas ar teorijām par pirmatnīgajām, seno tauru un sumbru veidotajām Eiropas zemienēm.
Parkveida pļavām un ganībām ir vismaz trīs izcilas vērtības šķautnes. Viena no tām ir rekordaugsta bioloģiskā daudzveidība. Tā kā parkveida pļavās ir gan koku un krūmu stāvs, gan zāles stāvs, tajās sastopamas divu atšķirīgu ekosistēmu – meža un pļavas savvaļas sugas. Tās papildina īpašas, tieši parkveida pļavām raksturīgas kukaiņu un ķērpju sabiedrības, kas apdzīvo skraji augošos, saules apspīdētos kokus. Tā ir ar savvaļas sugām visbagātākā dzīvotne, kāda mūsu reģionā atrodama.
Otra ir kultūrvēsturiskā vērtība. Parkveida pļavas un ganības cilvēka un dabas mijiedarbībā veidojušās un pastāvējušas jau vairākus gadu tūkstošus. Senajos kokos vēl šodien var atrast gadsimtu senas liecības par zemnieka ikdienas gaitām – bišu dores, darbarīku izgatavošanai nozāģētu zaru vietas, saudzētas mežābeles. Tā bija vide, kas deva visu dzīvei nepieciešamo – barību mājlopiem, koksni malkai un būvēm, augus veselībai un pārtikai, vietu dravai un tīrumam, tajā varam saskatīt arī pirmsākumu mūsdienu augļu dārzam. Cilvēka veidotie, dabiskumu atdarinošie parki visdrīzākais ir radušies parkveida pļavu un ganību iespaidā nevis otrādi, jo parki vēsturiski ir daudz jaunāki.
Parkveida pļavām un ganībām piemīt arī trešā – nākotnē vērsta vērtības šķautne, kas attiecas uz ilgtspējīga dzīvesveida meklējumiem. Tās gadu tūkstošiem ir bijušas cilvēka ikdienas dzīves vide un visdažādāko cilvēkam nepieciešamo produktu avots, kur vienā un tajā pašā telpā vienlaikus ar cilvēka saimniecisko darbību ir varējusi pastāvēt izcili augsta bioloģiskā daudzveidība. Izprotot šo mijiedarbību, mēs varam meklēt nākotnes risinājumus plašākam jautājumam – kā augstai bioloģiskajai daudzveidībai un cilvēkam sekmīgi pastāvēt līdzās vienā un tajā pašā ainavā mūsdienās un nākotnē.
Šobrīd parkveida pļavas un ganības sākotnējā veidolā ir saglabājušās tikai nedaudzās vietās Latvijā, no kurām lielākās ir Gaujas, Pededzes un Stendes upju krastos, taču mazi mežā ieauguši fragmenti atrodami arī citviet. Parkveida pļavu un ganību kopējā platība Latvijā ir tikai 1400 hektāri, taču lielākā daļa no tām ir sliktā stāvoklī un apdraudētas.
Visaktuālākais parkveida pļavu apdraudējums Latvijā ir kādreiz kuplo klajuma koku ieaugšana mežā, kur, apkārtējo jaunāko koku nomākti, tie strauji iet bojā. Šis ir pēdējais laiks, kad seno ainavu vismaz vietām vēl ir iespējams atjaunot.
Parkveida pļavas un ganības ir Eiropas Savienībā īpaši aizsargājama dzīvotne, kas raksturīga Ziemeļeiropas reģionam. Ekoloģiski līdzīga veida īpaši aizsargājamas dzīvotnes ir sastopamas arī pārējā Eiropā. Latvijā parkveida pļavas publiskai apskatei pieejamas tikai dažās vietās, piemēram, Vekšu takā Valkas pagastā, Eglones dabas takā Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Šī gada laikā LDF aicinās uz vairākām Ainavu tūrēm, kurās varēs iepazīt parkveida pļavas, kuras ikdienā nav publiski pieejamas. Tāpat LDF šobrīd atjauno vairākas parkveida pļavas Latvijā un gada gaitā iepazīstināsim ar šo dzīvotņu atjaunošanas iespējām.
LDF Gada dzīvotni nosauc kopš 2015. gada, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmei. Gada dzīvotne 2015 bija bioloģiski vērtīgie zālāji, Gada dzīvotne 2016 – niedrāji, Gada dzīvotne 2017 – lauku sēta, Gada dzīvotne 2018 – dižkoks, Gada dzīvotne 2019 – veci vai dabiski boreāli meži.
