Pēc panākumiem 2018. gadā Karlovi Varu starptautiskajā kinofestivālā, kur Putina liecinieki ieguva galveno balvu dokumentālo filmu konkursā, filma tikusi izrādīta vairāk nekā 50 kinofestivālos (Toronto SKF, Dok Leipzig, BFI Londonā, IDFA, AFIFest u.c.), izpelnījusies desmitiem publikāciju, recenziju un interviju medijos (The Times, Variety, Hollywood Reporter, NY Times u.c.). Filma demonstrēta kinoteātros Šveicē, Čehijā, Ukrainā, Polijā, arī Latvijā, televīzijas ekrānos to varējuši vērot skatītāji vairāk nekā 10 valstīs. Filma tikusi rādīta pat Irānā un Baltkrievijā, vienīgi Krievijā, kur dzīvo filmas galvenā auditorija, pagaidām Putina lieciniekus izrādīt nav bijis iespējams.
Filma sniedz ieskatu Kremļa varas aizkulisēs 2000. gadā, kad Vladimirs Putins pirmo reizi tika ievēlēts par Krievijas prezidentu. Gadu pēc pirmizrādes režisors Vitālijs Manskis par savu filmu saka: “Tas, ar kādu ieinteresētību Putina lieciniekus skatās dažādās pasaules malās – gan demokrātiskās un autokrātiskās valstīs, gan valstīs ar atšķirīgu kultūru un reliģiju, gan valstīs ar atšķirīgu ekonomisko stāvokli un atšķirīgu priekšstatu par brīvību un indivīda brīvību –, liecina, ka jautājums par manipulēšanu ar demokrātijas procedūrām ir aktuāls. Visiem būtiska šķiet mācība, ka nav iespējams demokrātiju glābt nedemokrātiskā ceļā, jo tas noved pie pašas demokrātijas iznīcināšanas. Krievijas negatīvā pieredze ar operāciju Pēctecis, kas iecēla Putinu tronī, ir mācība visiem. Un tā ir šīs filmas galvenā vēsts.”
Latvijā filma Putina liecinieki šogad nominēta arī Nacionālajai kino balvai Lielais Kristaps kategorijās Labākā dokumentālā filma un Labākais dokumentālā kino režisors.
Filma Putina liecinieki ir tapusi, sadarbojoties filmu studijām Vertov (Latvija), Golden Egg Production (Šveice) un Hypermarket Films (Čehija). Latvijā filmu finansiāli atbalstījuši Nacionālais kino centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvijas Televīzija.
