Šūšanas darbus pie jūgendstila laika tērpa, kas noritēja divus mēnešus, veica biedrības “Liel.Barons” vadītāja Zanda Zariņa. Izveidotais tērps veidots pēc piegrieztnēm, kas modē aktuālas bija 20. gadsimta sākumā. Šis ir laiks, kad Elejas muiža piederēja pēdējam muižas īpašniekam - Grāfam Paulam fon Mēdemam (Paul Heinrich Peter Theodor Graf von Medem).
Izveidotais sieviešu tērps sastāv no vairākām daļām – blūzes, korsešu svārkiem, cepures, cimdiem, saulessarga, parūkas un apaviem.
“Pirmie jūgendstila formas tērpi sāka parādīties ap 1890. gadu, kad tie nomainīja turnīra tērpus. Jaunais siluets atgādināja smilšu pulksteni jeb divus smailēs savienotus trijstūrus. Bet jānorāda, ka jaunizveidotais gida tērps atbilst vēlākam laikam, pirmskara gadiem, kad sieviešu tērpu modi krasi ietekmēja amerikāņu grafiķis Carlza Dana Gibsonss. 1890. gadā viņš radīja ilustrāciju tēlu – “Gibsona meiteni”. Šo radīto tēlu viņš turpināja attīstīt 20 gadus. Tērpiem bija raksturīgas lielas „jēra cisku” (gigot) piedurknes un augsta matu sasuka vai arī t.s. Gibsona meitenes matu mezgls. Blūzes apkakles bija augstas un stīvinātas, reizēm pat tās saturēja karkasu. Bet, galvenais, atšķirīgais, ko piedāvāja Gibsons - sieviešu apģērbā ieviesa vīrieša apģērba detaļas - žabo, kaklautus, kaklasaites un lentes, ar kurām papildināja blūzes. Elejas muižas parka un Tējas namiņa gides radītais tērps nav replika kādam konkrētam tērpam, bet gan jūgendstila elegances atdarinājums, kas radīts, vadoties pēc to laiku fotogrāfijām un modes lapām,” stāsta tērpa izgatavotāja Zanda Zariņa.
Tērps sastāv no maigi pelēkiem, zilganiem toņiem – svārku daļa ir pelēka, blūze balta, lietussargs maigi zilās krāsās. Radītais tērps ir aktīvais ikdienas tērps. Izmantotie tērpa audumi – smalkvilna, zīda šifons, mežģīnes.
“Aizgājušie gadsimti nav tikai pagātne, tā ir tagadne un nākotne, sava veida vēsturiska apļa noslēgšanās. Daudz kas no aizgājušajiem laikiem ir bijis zūdošs un gaistošs. Tomēr vēstures atspulgi glabājas mūsu vēstures atmiņās un ir veidojuši mūsu tagadējo identitāti. Manuprāt, ir svarīgi censties atjaunot vēstures detaļas, kas ir un būs daļa no mūsu kultūras mantojuma. Lai gan Elejas muiža ir zudusi nebūtībā, tomēr līdz mūsdienām ir saglabājies skaistais muižas parks un izdevies atjaunot muižas tējas namiņu. Vēloties tūristiem un vēstures cienītājiem pastāstīt par aizvadītajiem laikiem, piedāvājam ekskursijas un pasākumus, kuru laikā viņi var iepazīt Elejas muižas vēsturi. Jaunizveidotais tērps piedos ekskursijām dziļāku jēgu. Jāuzsver, ka izveidotais tērps atdarina laiku, kad muižā dzīvoja pēdējie saimnieki Mēdemi,” komentē Elejas muižas parka un Tējas namiņa gide Kristīna Jankoviča-Zumente, piebilstot, ka tērps pirmo reizi apmeklētājiem tika atrādīts jau Leģendu nakts pasākuma laikā.
Tērps tapis projekta Nr. LLI-313 “Aizraujošs ceļojums muižu parkos četros gadalaikos/ 4SeasonsParks” ietvaros, kas paredz Elejas muižas parkā veikt vairākus labiekārtošanas darbus - atjaunot vēsturiskās taciņas, uzbūvēt tiltiņu pāri dīķim uz pussalu un izveidot apmeklētājiem saistošus un interesantus interaktīvus objektus. Vēsturiskā tērpa izveide ir viena no projekta aktivitātēm. Kopējās tērpa izmaksas sastādīja 1500 EUR.
Projekta ieviešanas laiks: 2018.gada 1.marts līdz 2020. gada 29. februāris. Kopējais finansējums ir 692 346,78 eiro, tostarp ERAF finansējums – 588 409,75 eiro. Jelgavas novada pašvaldības projekta daļa ir 208 591,32 eiro, no tās programmas finansējums 85% - 177 302,62 eiro; Jelgavas novada pašvaldības finansējums 10% - 20 859,13 eiro, valsts līdzfinansējums 5% - 10 429,57 eiro.
