Pārlasot 1991.gada 21.augusta Augstākās Padomes sēdes stenogrammu, jūs tajā
neatradīsiet svinīgus uzsaukumus vai krāšņas apsveikuma runas. Tām nebija ne
laika, ne vietas. Likums "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" bija
jāpieņem bez kavēšanās. Tagad vai nekad. Doma laukumā esošo tanku rūkoņa, tiem
tuvojoties tagadējam Saeimas namam, bija dzirdama arī Sēžu zālē.
1991.gada 21.augustā pieņemtais likums ir ne vien politiskas, bet arī cilvēcīgas
atbildības un drosmes apliecinājums. Tā vēsturiskā nozīme ir nepārvērtējama -
līdz ar simbolisko vecās iekārtas krišanu un Latvijas Republikas starptautisku
atzīšanu beidzās pārejas periods uz pilnīgu valstiskās neatkarības atjaunošanu.
21.augusts Latvijai atnesa faktisko valsts neatkarību, atjaunojot 1918.gada
18.novembrī dibināto, okupācijas laikā mūsu sirdīs glabāto, barikādēs plecu pie
pleca nosargāto Latvijas valsti.
Kopš tā laika mēs esam drošu skatu raudzījušies nākotnē. Esam konsekventi
veidojuši savu un savas valsts nākotni. Esam atgriezušies Rietumeiropas
ģeopolitiskajā telpā. Esam nostiprinājuši savu politisko, ekonomisko un militāro
drošību kā pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.
Kopš tā laika ir izaugusi jauna brīvas Latvijas paaudze. Pirmā, kurai bijis
lemts piedzimt, dots iesakņoties un ļauts turpināties brīvā un neatkarīgā
Latvijā. Pirmā no neskaitāmām, kuras caur savu darbu un ikdienu, saviem lēmumiem
un pārliecību veidos Latvijas nākotni. Kurām tāpat kā līdz šim būs nepieciešama
drosme izšķirīgos brīžos pieņemt nozīmīgus lēmumus.
1991.gada 21.augusts, diena, kurā svinam mūsu valsts faktisko neatkarības
atgūšanu, ir apliecinājums Latvijas tautas drosmei, spēkam un pārliecībai par
savu valsti. Tas ir mantojums, ko ar lepnumu nodot nākamajām paaudzēm. Kā
saknes, no jauna dzītas dzimtajā zemē, tas dod spēku augt un zaļot mūsu tautai
un mūsu valstij.
Svinēsim šo svētku dienu un godināsim mūsu Latviju!
