SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Aivars Bērziņš
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” direktors
15. septembrī, 2022
Lasīšanai: 7 minūtes
8
8

Cūku mēris atgriežas Latvijā: simtiem beigtu mežacūku mežos, labības laukos un siena pļavās

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik.

Šis gads sēņotājiem, ogotājiem un ražas novācējiem ir izvērsies ļoti netipisks. Iespēja, ka, sēņojot, ogojot, skrienot pa mežu, kuļot labību vai novācot no lauka kartupeļus, ieraudzīsiet beigtu mežacūku, ir ļoti liela. Šogad teju katru dienu Pārtikas un veterinārais dienests saņem informāciju par vismaz vienu beigtas mežacūkas atrašanas gadījumu. Tas ir rezultāts jaunajam Āfrikas cūku mēra uzliesmojumam, kura cēlonis ir mežacūku populācijas palielināšanās Latvijā.

īsumā
  • Par Āfrikas cūku mēra izplatītājiem kļūst ne vien slimās meža un mājas cūkas, bet arī ikviens cilvēks, kuram ir bijusi saskarsme ar inficētu dzīvnieku.
  • Ja mežā, pļavā vai uz lauka ieraugi beigtu mežacūku, ir ļoti svarīgi netuvoties dzīvniekam un ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam, zvanot uz tālruņa numuru: 29394696.
  • Ļoti palīdzēs, ja WhatsApp aplikācijā atsūtīsi bildes un atrašanās vietas koordinātes. Vēl viena iespēja, kā ziņot par beigtu mežacūku, ir aplikācija “Mednis”, kurā ir iespējams arī norādīt atrašanas vietu.
  • Šobrīd ziņotājiem ir iespēja arī saņemt atlīdzību – 30 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas par katru ziņoto mežacūku (23,10 eiro “uz rokas”).

Priecē, ka pagaidām nav skarts liels cūku audzētāju skaits, tomēr tā ir traģēdija katrai Āfrikas cūku mēra izpostītajai saimniecībai. Risinājums? Āfrikas cūku mēra ierobežošanai paredzēto biodrošības un higiēnas pasākumu ievērošana visiem, tostarp ogotājiem un sēņotājiem!

Kāpēc ar Āfrikas cūku mēri ir tik grūti cīnīties? Primāri, jo Eiropā joprojām nav izdevies izstrādāt atbilstošu vakcīnu, kura no šī mēra varētu pasargāt meža un mājas cūkas. Āfrikas cūku mēris ir ļoti lipīgs, un dzīvnieku, kuri ar to ir saslimuši, izdzīvošanas iespējas ir ļoti niecīgas. Mokošā nāvē mirst gandrīz visi saslimušie dzīvnieki. Tieši tāpēc iespēja saskarties ar mirušu mežacūku ikvienam ogotājam, sēņotājam, medniekam, mežsaimniekam vai lauksaimniekam šobrīd ir ārkārtīgi augsta.

Pēdējos gados mežacūku populācija ir ļoti strauji savairojusies.

Tas ir viens no iemesliem straujajai Āfrikas cūku mēra izplatībai Latvijā. Eiropā esam tikai viena no 18 valstīm, kur šogad novērojama šīs infekcijas izplatīšanās un Eiropas mēroga cīņa ar šo slimību. Eiropas Savienības līmenī cīņu pret Āfrikas cūku mēra izplatīšanos koordinē Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA). Slimību ir izdevies izskaust Beļģijā un Čehijā, tomēr cūku mēris turpina sasniegt arvien jaunas valstis un teritorijas. Piemēram, šogad jauni cūku mēra uzliesmojumi konstatēti Itālijas ziemeļu daļā, kā arī Vācijas dienvidrietumos, netālu no Francijas robežas.

Jāņem vērā, ka par Āfrikas cūku mēra izplatītājiem kļūst ne vien slimās meža un mājas cūkas, bet arī ikviens cilvēks, kuram ir bijusi saskarsme ar inficētu dzīvnieku. Ikviens pilsētnieks, pēc sēņošanas apmeklējot radu lauku saimniecību, var inficēt mājas cūkas. Bērni pēc it kā nevainīgas spēlēšanās pie meža esošajā pļaviņā var atnest uz mājām mēri. Kaut arī slimība nav bīstama cilvēkiem, tā ir ārkārtīgi infekcioza cūkām, un var nākties izkaut visas saimniecībā esošās mājas cūkas.

Āfrikas cūku mēris – tas ir nopietni, jābūt ļoti piesardzīgiem

Mežacūkas šo vīrusu var izplatīt ar siekalām un izkārnījumiem visur, kur pārvietojas, – mežā, dārzā, kartupeļu un labības laukā uz salmiem. Mežacūkas labprāt barojas labības sējumos un kartupeļu laukos, kas paaugstina infekcijas ienešanas risku tuvējās mājsaimniecībās, kur tiek audzētas cūkas. Ražas novākšanas mēnešos līdz pat vēlam rudenim mežacūkas dodas baroties uz labības laukiem un piemājas dārziem pat vairāku kilometru attālumā no meža. Iedzīvotāji var pat nepamanīt, ka mežacūkas, dodoties uz barošanās vietu, pa ceļam viesojušās dārzā, ganību laukā vai pļavā.

Bērni pēc it kā nevainīgas spēlēšanās pie meža esošajā pļaviņā var atnest uz mājām mēri.

Tāpēc, lai nekļūtu par nākamo Āfrikas cūku mēra izplatītāju, ir jāievēro vairākas būtiskas lietas. Nedrīkst mājdzīvniekus cienāt ar meža veltēm, piemēram, ogām, sēnēm vai to pārpalikumiem. Ja dodies uz mājsaimniecību, kur audzē cūkas, pēc meža apmeklējuma vienmēr jānomazgā apavi un jānotīra zoles. Apciemojot radus laukos, šobrīd ir ieteicams bez lieka iemesla neapmeklēt cūkas, jo ar apaviem ir ļoti viegli tālāk izplatīt infekciju.

Ļoti nozīmīga loma mežacūku populācijas regulēšanā ir medniekiem.

Tieši mednieki ir tie, pateicoties kuriem mežos bieži vien tiek atrastas kritušās mežacūkas. Tāpēc arī medniekiem ir ļoti svarīgi ievērot drošības pasākumus, lai neveicinātu Āfrikas cūku mēra tālāku izplatību. Pirms medību teritorijas pamešanas ir jādezinficē aprīkojums, nedrīkst atstāt mežā vai uz lauka mežacūku subproduktus vai atkritumus. Tāpat nedrīkst barot mājdzīvniekus ar medījumu gaļu un pēc medībām ir jāizvairās no cūku fermu apmeklēšanas.

Ziņo un saņem atlīdzību

Ko darīt, ja mežā, pļavā vai uz lauka ieraugi beigtu mežacūku? Pirmkārt, netuvojies dzīvniekam. Otrkārt, ziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam, zvanot uz tālruņa numuru: 29394696. Ļoti palīdzēs, ja WhatsApp aplikācijā atsūtīsi bildes un atrašanās vietas koordinātes. Šobrīd ziņotājiem ir iespēja arī saņemt atlīdzību – 30 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas par katru ziņoto mežacūku (23,10 eiro “uz rokas”). Vēl viena iespēja, kā ziņot par beigtu mežacūku, ir aplikācija “Mednis”, kurā ir iespējams norādīt arī atrašanas vietu.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI