No 2018. gada 1. jūlija mainās Maksātnespējas administrācijas nosaukums, kas turpmāk būs – Maksātnespējas kontroles dienests. “Tas daudz precīzāk atspoguļos iestādes darbības jomu un kliedēs sabiedrībā bieži sastopamo mītu, ka Maksātnespējas administrācijā strādā maksātnespējas procesa administratori, kaut gan Maksātnespējas administrācija ir administratoru darbību uzraugošā institūcija,” secina iestādes direktore Inese Šteina.
Process kļūs vienkāršāks un saprotamāks
Apjomīgie likumu grozījumi galvenokārt paātrinās tādu gadījumu atrisināšanu, kad nevienai no pusēm nav šaubu par strīda esamību, taču tā izskatīšanai ir nepieciešama tiesas iesaiste. Vienlaikus tiesai joprojām būs tiesības konstatēt, ka pastāv strīds. Grozījumi nosaka administratoram tiesības jau sākotnēji lēmumā par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu norādīt, vai ir konstatējams iespējamais strīds par tiesībām.
Cita starpā turpmāk ir noteiktas papildu prasības maksātnespējas administratora lēmuma izklāstam, ja tas tiek sagatavots rakstveidā, tādējādi nodrošinot, ka kreditors tiek skaidrāk informēts par lēmuma būtību un administratora lēmumā tiek iekļauta visaptveroša informācija. Tādējādi maksātnespējas process tiks padarīts skaidrāks kreditoram.
Papildus grozījumi saistītajos likumprojektos nosaka kārtību, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Turpmāk tiesvedību, kurā izskata strīdu par tiesībām un kura ir izskatāma civilprocesuālā kārtībā, paredzēts integrēt juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā, tādējādi padarot jautājuma izlemšanu efektīvāku. Līdz šim strīdu izšķiršana notika divās atsevišķās tiesvedībās. Rezultātā varēja rasties situācija, ka potenciālajam kreditoram teju nebija izredžu ietekmēt maksātnespējas procesa norisi, un tiesvedība varēja kļūt tikai formāla.
Pagaidu aizsardzības piemērošana
Ar saistītajiem grozījumiem Civilprocesa likumā ieviesta pagaidu aizsardzības piemērošana noteiktos gadījumos juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietās. Par pagaidu aizsardzības līdzekļiem kalpo sūdzības iesniedzēja tiesības piedalīties maksātnespējas procesā bez balsstiesībām (būt informētam par darbībām procesā, aizstāvēt intereses Maksātnespējas administrācijā) un atsevišķos gadījumos – tiesību liegšana, piemēram, uz balsstiesībām kreditoru sapulcē. Šādu aizsardzības līdzekļu piemērošana būs līdzsvarota un efektīva, jo neaptur maksātnespējas procesa efektīvu realizēšanu, vienlaikus samērojot kreditoru kopuma intereses.
“Būtiska grozījumu daļa ir veltīta Elektroniskās maksātnespējas uzraudzības (pēc 1. jūlija – uzskaites) sistēmas darbības nodrošināšanai un Maksātnespējas likuma saskaņošanai ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulu (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (pārstrādātā redakcija). Grozījumi attiecībā uz uzskaites sistēmu precizē un papildina tajā iekļaujamo ziņu apjomu un avotus, kā arī nosaka, ka attīstoties sistēma kļūs ne tikai par nozīmīgu Maksātnespējas kontroles dienesta darba rīku, bet arī par administratoru darba vidi, kā arī vietni, kur kreditors tiešsaistē varēs iepazīties ar Maksātnespējas likumā noteikto informācijas apjomu,” skaidro I. Šteina.
Grozījumos ietvertas izmaiņas arī saistībā ar disciplinārlietu izskatīšanu, juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta piemērošanu noteiktos gadījumos arī tiesiskās aizsardzības procesam un maksātnespējas procesa administratora rīcību ar viltotiem dokumentiem, kā arī maksātnespējas procesa administratoru atlīdzības jautājumiem.
Piemēram, precizēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana maksātnespējas administratora atlīdzībai.
Plašāk par aktualitātēm maksātnespējas jomā lasiet LV portāla 4. jūlija intervijā ar Maksātnespējas kontroles dienesta direktori Inesi Šteinu.
