Tiesības uz vecuma pensiju

Likumā "Par valsts pensijām" noteikts, ka no 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski palielinās - katru gadu par trim mēnešiem, līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums. Lai būtu tiesības uz vecuma pensiju, apdrošināšanas (darba) stāžam jābūt ne mazākam par 15 gadiem (no 2025. gada būs obligāts 20 gadu stāžs).

Pensionēšanās vecums šogad ir 62 gadi un 9 mēneši.

Tiesības doties pensijā ātrāk

Vienlaikus ar vispārējā pensijas vecuma paaugstināšanos pieaug arī vecums, no kura ir tiesības pensijā doties ātrāk. Priekšlaicīgās pensionēšanās vecums šogad ir 60 gadi un 9 mēneši.

Priekšlaicīgā vecuma pensijā var doties divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas:

• Cilvēki, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.
• Pensiju izmaksā 50% apmērā no piešķirtās pensijas.
• Sasniedzot vispārējo pensionēšanās vecumu, pensiju izmaksā 100% apmērā.
• Ja cilvēks strādā (ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais), priekšlaicīgi piešķirto  vecuma pensiju neizmaksā.
• Kad ir sasniegts vispārējais pensionēšanās vecums, var vienlaikus gan strādāt, gan saņemt vecuma pensiju pilnā apmērā.

LM uzsver: ja cilvēks ir izdarījis izvēli un pensiju pieprasījis priekšlaicīgi, sasniedzot vispārējo pensionēšanās vecumu, vecuma pensiju no jauna nepiešķir.

Tiesības uz pensiju piecus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma ir:

• Politiski represētām personām, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.
• Vecākiem, kuri līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai ne mazāk kā astoņus gadus aprūpējuši piecus vai vairāk bērnus vai bērnu, kurš vismaz astoņus gadus bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem (šādu tiesību nav cilvēkam, kuram atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības vai kurš atcelts no aizbildņa pienākumu pildīšanas).
• Černobiļas atomelektrostacijas (ČAES) avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.

ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem katru gadu 1. jūlijā pensionēšanās vecums pieaug par 6 mēnešiem, līdz sasniedz piecus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.

Divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma tiesības doties pensijā ir:

• Cilvēkiem, kuri strādājuši darbos ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem darba apstākļiem (I saraksts). Apdrošināšanas stāžs vīriešiem - ne mazāks par 20 gadiem, sievietēm — ne mazāks par 15 gadiem, no kuriem līdz 1995. gada 31. decembrim vismaz ceturtā daļa nostrādāti darbos ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem darba apstākļiem.
• Cilvēkiem, kuri strādājuši darbos ar kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem (II saraksts). Apdrošināšanas stāžs vīriešiem — ne mazāks par 25 gadiem, sievietēm — ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem līdz 1995. gada 31. decembrim vismaz ceturtā daļa nostrādāti darbos ar kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem.

Tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu kaitīgos un smagos darba apstākļos ir tiem, kuriem līdz 1996.gadam ir tā sauktais speciālais stāžs, proti, ir strādāts darbos un profesijās, kas iekļautas Ražotņu, nozaru, cehu, profesiju un amatu sarakstos Nr.1 un Nr.2, kas tika apstiprināti ar PSRS Ministru Padomes 1956.gada 22.augusta lēmumu Nr.1173.

Katru gadu 1. jūlijā pensionēšanās vecums šiem cilvēkiem pieaug par 6 mēnešiem, kamēr sasniegti divi gadi pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.

Likumā ir paredzēts pārejas periods vairākām grupām, kurās vecuma pensijas piešķir no ātrāka vecuma, nosakot tā pakāpenisku paaugstināšanos, līdz sasniegts vispārējais pensionēšanās vecums:

• Sievietēm, kurām ir pieci vai vairāk bērni vai bērns ar invaliditāti kopš bērnības un kuras ir izaudzinājušas bērnus līdz astoņu gadu vecumam. Apdrošināšanas stāžs - ne mazāks par 20 gadiem.
• Liliputiem, punduriem un neredzīgiem cilvēkiem. Apdrošināšanas stāžs vīriešiem – ne mazāks par 20 gadiem, sievietēm – ne mazāks par 15 gadiem.
• Sievietēm ar invaliditāti uz mūžu. Apdrošināšanas stāžs - ne mazāks par 20 gadiem.

Katru gadu 1. jūlijā pensionēšanās vecums šiem cilvēkiem pieaug par 6 mēnešiem, līdz būs sasniegts vispārējais pensionēšanās vecums.

Tiesības uz minimālo pensiju

Ja aprēķinātā pensija ir maza, valsts garantē minimālo pensiju, kuras apmērs ir atkarīgs no cilvēka apdrošināšanas stāža.

LM saistībā ar pensiju sistēmas divdesmitgadi paredzējusi informatīvu kampaņu, lai cilvēkiem būtu vairāk zināms, kā veidojas katra pensija, kas to ietekmē, kāpēc un kā nodrošināms pensiju sistēmas ilgtspējīgums. Ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta  direktore Jana Muižniece, informējot arī par jaunpiešķirto pensiju datiem, kā satraucošu minēja faktu, ka līdz 35% cilvēku sociālās iemaksas veic līdz minimālajai algai. No visām pagājušajā gadā piešķirtajām pensijām 19% bija tikai līdz 150 eiro mēnesī.

Vidējais apdrošināšanas stāžs 2015. gadā bija 36,3 gadi, kas, LM ekspertu vērtējumā, ir ļoti augsts. Faktiskais pensionēšanās vecums bija 61,5 gadi, neskatoties uz to, ka likumā noteiktais vispārējais pensijas vecums pērn bija 62 gadi un 6 mēneši. Šī atšķirība ir saistīta ar to, ka ir vairākas kategorijas cilvēku, kuri pensijā var doties ātrāk un vienlaikus pastāv iespēja priekšlaicīgi doties pensijā divus gadus pirms likumā noteiktā pensijas vecuma, ja darba stāžs ir vismaz 30 gadu.

Joprojām ir augsts minimālo pensiju īpatsvars. 2015. gadā no jaunpiešķirtajām pensijām tādas bija 11 procenti.  Savukārt priekšlaicīgo pensiju 2015. gadā izvēlējās saņemt 19% cilvēku.