Vieglā automobiļa ekspluatācijas izmaksas IIN aprēķināšanai zemnieka un zvejnieka saimniecībā

Grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" Saeima pieņēma 2012.gada 15.novembrī, tie stājās spēkā 2013.gada 1.janvārī.

IIN nav jāmaksā, ja ir transportlīdzekļa nodokļa atbrīvojums

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa normas nepiemēro attiecībā uz gūto labumu par automašīnas izmantošanu komersantam (arī nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai), tā padomes vai valdes locekļiem un darbiniekiem, kā arī zemnieku saimniecības īpašniekam, tā ģimenes locekļiem un darbiniekiem, kuri atbrīvoti no aplikšanas ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 6.punktu. Tas pats attiecas arī uz zvejnieka saimniecības īpašniekiem, tā ģimenes locekļiem un darbiniekiem un normatīvajos aktos noteiktajiem atbalsta piešķiršanai nepieciešamajiem ikgadējās atbilstības kritērijiem atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības padomes un valdes locekļiem un darbiniekiem.

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli nemaksā nodokļa maksātājs, ja nodokļa maksātājs apstrādā īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantojamo zemi un kārtējā gada 1.janvārī ir apstiprināta vienotā platību maksājuma saņemšanai Lauku atbalsta dienestā, ievērojot šādus nosacījumus:

a) ja šā nodokļa maksātāja īpašumā vai turējumā ir reģistrēts viens vieglais transportlīdzeklis, nodokli par to nemaksā, ja nodokļa maksātāja ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā ir vismaz 3000 latu (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai),

b) ja šā nodokļa maksātāja īpašumā vai turējumā ir reģistrēti vairāki vieglie transportlīdzekļi, nodokli nemaksā par vienu vieglo transportlīdzekli, ja nodokļa maksātāja ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā ir vismaz 3000 latu (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai), un par katru nākamo vieglo transportlīdzekli uz katriem 50 000 latu ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai).

Nolietojuma aprēķināšana

Likuma 11.⁵ panta ceturtā daļa noteic, ka, aprēķinot personīgā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) vērtības nolietojumu, izdevumos ietver aprēķināto nolietojumu proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, bet ne vairāk par 70 procentiem. 4.¹ daļa izteikta jaunā redakcijā, kas tagad noteic, ka minēto nosacījumu nepiemēro, ja par vieglo automobili (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē) ir samaksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis vai tas ir atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 5. vai 6.punktu, vai to saimnieciskajā darbībā izmanto zvejnieka saimniecība. Pamatlīdzekļa nolietojumu aprēķina kā saimnieciskajā darbībā izmantotam transportlīdzeklim.

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli nemaksā nodokļa maksātājs par transportlīdzekļiem, kurus nodokļa maksātājs izmanto tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām un deklarējis reģistrā.

Ekspluatācijas izmaksu noteikšana

Likuma 11.⁵ panta sestā daļa noteic, ka personīgā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) ekspluatācijas izmaksas (arī izdevumus par degvielu) izdevumos ietver proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem maršrutiem, bet ne vairāk kā par 70 procentiem. Ja maksātājam nav atbilstoši noformētu attaisnojuma dokumentu, izdevumos ietver ne vairāk par 50 procentiem no faktiskajām izmaksām.

"Pamatlīdzekļa nolietojumu aprēķina kā saimnieciskajā darbībā izmantotam transportlīdzeklim."

Turpmāk ar 6.¹ un 6.² daļu, kas izteiktas jaunā redakcijā, noteikts, ka sesto daļu nepiemēro, ja par vieglo automobili (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē) tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Šajā gadījumā vieglā automobiļa degvielas iegādes izdevumus iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī, par kuru veikti minētie maksājumi, bet ne vairāk par noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem. Ja par vieglo automobili (izņemot reprezentatīvo vieglo auto) tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis vai tas ir atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 5.punktu, maksātājs tā ekspluatācijas izdevumus (izņemot degvielas iegādes izdevumus) attiecina uz saimnieciskās darbības izdevumiem.

Likuma 11.⁵ pants papildināts ar 6.⁴ un 6.⁵ daļu, kas noteic, ka pie izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 6.punkta prasībām atbilstoša komersanta vai zemnieka saimniecības izdevumus, kas saistīti ar vieglā automobiļa (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē) ekspluatāciju, ja vieglais automobilis ir atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 6.punktu. Šāda vieglā automobiļa degvielas iegādes izdevumus komersants vai zemnieka saimniecība iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar nodokļa maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.

Pie izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita degvielas iegādes izdevumus, kas saistīti ar tāda vieglā automobiļa (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē) ekspluatāciju, kuru komersants vai zemnieka saimniecība izmanto tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām un ir deklarējusi Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 5.punktu.