Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Daudzi citvalstu zemnieki dzērvju barus apsētā laukā pārvērtuši par tūrisma objektu, šādi kompensējot cēlo kaitnieku nodarījumu.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Ja īpašums atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā
Pirmais Saeimā iesniegtais likumprojekts – „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” – skar tās zemes īpašniekus, kuru zemes īpašums atrodas likumā minētajās dabas teritorijās. Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece Daiga Vilkaste atgādina šā likuma spēkā stāšanās laiku, jo ceļš līdz kompensācijas reālai saņemšanai arī bijis grubuļains, turklāt kompensēšanas mehānisms darbojies tikai daļēji.
Likums „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” pieņemts 2005. gadā un stājies spēkā 2006. gada 1. janvārī, nosakot, ka par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ir divi kompensācijas veidi:
Nenotiek ne zemes maiņa, ne atpirkšana
Taču pirmo kompensācijas veidu - zemes maiņu - Latvijā neieviesa, jo valstij vairs nebija brīvas vērtīgas zemes, ko piedāvāt mainīt gribētājiem. Tā zeme, kas valstij vēl bijusi rīcībā, vērtēta kā ļoti mazvērtīga, un to neviens nav iekārojis. Vēl viena nianse bijusi tā, ka likuma norma par zemes maiņu realizējama kopdarbībā ar Tieslietu ministriju un Valsts zemes dienestu. Šīm iestādēm likuma normas iedzīvināšana, iespējams, nav šķitusi tik nozīmīga kā Vides ministrijai. Rezultāts - likumā veikti grozījumi, kas zemes maiņu 2007. gadā aizstāja ar zemes atpirkšanu.
"Pieteikšanās kompensācijai naudā par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem joprojām turpinās, un, kad grozījumi tiks atcelti, sāksies kompensācijas aprēķināšana un naudas pakāpeniska izmaksa."
„Reālā zemes atpirkšana sākās 2008. gadā, un divus pirmos gadus – 2008. un 2009. gadā – bija paredzēts atpirkt tikai pašas stingrāk aprobežotās teritorijas – tās, kuras atradās dabas rezervātu zonā,” stāsta D. Vilkaste. „Uz šādas zemes atpirkšanu neviens īpašnieks nepieteicās. Acīmredzot tādēļ, ka attiecīgas platības valstī ir ļoti maz, turklāt daļa no tās jau ir valsts īpašumā. Iespējams vēl, ka daļa privātās zemes īpašnieku jau bija saņēmuši cita veida kompensāciju par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas automātiski aizliedza pieteikties zemes atpirkšanai.” Tātad arī šis kompensācijas veids realitātē nedarbojās, kaut likums to paredzēja.
Kompensācijai var un varēs pieteikties, bet...
2006. gadā sāka darboties otrs kompensācijas veids – atlīdzība naudā par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem. Kompensācijai varēja pieteikties Dabas aizsardzības pārvaldē, un nauda šim mērķim tika novirzīta no privatizācijas līdzekļiem. Ar šiem, pašlaik MK apstiprinātajiem likuma grozījumiem, kuriem vēl jāiziet Saeimas lasījumi, ir plānots kompensāciju par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem atcelt (šajos gados kompensāciju neizmaksātu) uz diviem gadiem - 2010. un 2011. gadu. „Tas nozīmē, ka tiek atcelta reāla naudas aprēķināšana un izmaksa no šā gada vidus līdz 2012. gadam,” skaidro D. Vilkaste. „Bet pieteikšanās kompensācijai joprojām turpinās. Rinda tiks veidota, iesniegumi pieņemti, un, kad grozījumi tiks atcelti, sāksies kompensācijas aprēķināšana un naudas pakāpeniska izmaksa. Tā pašlaik tiek plānots.”
"Likumprojekti tika sagatavoti un valdībā iesniegti burtiski divu nedēļu laikā."
Laikā no 2006. gada līdz šā gada 1. jūnijam kompensācijā naudā par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos ir izmaksāti 3 135 372 lati.
Ja īpašumā viesojas nemedījamās un migrējošās dzīvnieku sugas
Kopš 2002. gada līdz šim tika maksāta kompensācija par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, pamatojoties uz Sugu un biotopu aizsardzības likumu. Kvalificēšanās šai kompensācijai bija atkarīga nevis no saimnieciskās darbības veida, bet gan no dzīvnieku sugām – īpaši aizsargājamiem dzīvniekiem (piemēram, lāči) vai migrējošiem zvēriem (piemēram, dzērves, kormorāni).
„Praksē visbiežāk kompensāciju pieprasīja par dzērvju nopostītiem labības laukiem – tiem, kas atrodas šo putnu migrācijas ceļā. Un akvakultūrā – kormorāniem, kas mēdz izēst zivju dīķus. Par lāču nopostītām bišu dravām gadījumu nav bijis,” teic D. Vilkaste.
Šāda veida kompensācijā šogad ir izmaksāti Ls 58,3 tūkstoši, bet gadskārtēji kopš 2000. gada vidēji izmaksāti Ls 268 tūkstoši gadā. Pašlaik sagatavotais likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” ieguvis valdības akceptu un sāk savu ceļu Saeimas gaiteņos.
"Smagajā ekonomiskajā situācijā, pat negrozot likumu, kad trūkst reālas kompensāciju naudas, vienalga, radīsies tiesiskās paļāvības principa pārkāpums."
„Jāteic, ka citās ES valstīs šāda atbalsta nav, tas ir tikai Latvijā,” stāsta Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece. „Jo kompensācija tiek uzskatīta par visu sistēmu kropļojošu. Turklāt ir grūti pierādīt, ka kaitējumu tiešām nodarījis aizsargājams vai migrējošs dzīvnieks, kā arī ir ļoti sarežģīts kompensācijas aprēķināšanas mehānisms, īpaši akvakultūrai. Tā kā pašlaik valsts budžetā ir īpaši sarežģīta situācija, ar grozījumiem tiek mēģināts no kompensācijas atteikties vispār. Protams, galavārds vēl jāsaka Saeimai.”
D. Vilkaste teic, ka departamenta speciālisti pētījuši ārvalstu pieredzi. Daudzi citvalstu zemnieki dzērvju barus apsētā laukā pārvērtuši par tūrisma objektu, ar tūrisma ieņēmumiem kompensējot cēlo kaitnieku nodarījumu. Vēl viena iespēja – putnu migrācijas ceļā labību nesēt.
Sabiedrības viedoklis izpalicis
Likumprojektu anotācijā lasāms, ka abu dokumentu sakarā nav notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem. Kāpēc?
„Likumprojekti tika sagatavoti un valdībā iesniegti burtiski divu nedēļu laikā. Tas saistīts ar situāciju budžetā, un jāteic, ka sabiedrības viedoklis ir skaidrs – tā šos grozījumus neatbalstītu,” atzīst D. Vilkaste. „Protams, varam runāt par tiesiskās paļāvības principu. Bet smagajā ekonomiskajā situācijā, pat negrozot likumu, kad trūkst reālas kompensāciju naudas, vienalga, radīsies tiesiskās paļāvības principa pārkāpums.”
Šajā situācijā ikviens zemes īpašnieks, kuru nozīmīgi skar iepriekšminētie likumu grozījumi, var aizstāvēt savas tiesības, vēršoties Satversmes tiesā. Jāteic, ka sabiedrības neapmierinātība var veicināt naudas atvēlēšanu kompensēšanas mērķim nākotnē.
