Meža dienu laikā visas valsts teritorijā tiek rīkotas meža stādīšanas, apkārtnes
un vēsturisku vietu sakopšanas talkas, izglītojoši semināri, konkursi un
izstādes par meža tematiku, un tas ir apliecinājums meža nozīmīgajai
ekoloģiskajai, ekonomiskajai un sociāli kultūrvēsturiskajai lomai mūsu valstī.
Kas gaidāms šogad
Meža dienu 2008 pasākumos brīvprātīgi piedalīsies tūkstošiem meža un dabas mīļotāju – skolēni un studenti, meža īpašnieki, mednieki, kokrūpnieki un daudzi citi. Šā gada Meža dienās notiks vairāk nekā 400 ar meža tematiku saistīti pasākumi.
Jau par tradīciju kļuvušo Meža dienu centrālo pasākumu paredzēts rīkot Varakļānos 30. maijā, jo tieši tur notika pirmās Meža dienas 1928. gadā. Varakļānu pils parkā un pilī visas dienas garumā iecerēta plaša programma – tirdziņš, amatnieku darbnīcas, izstāde par Meža dienu vēsturi, grāmatas par Meža dienu vēsturi atvēršanas svētki, Madonas pūtēju orķestra un citu pašdarbības kolektīvu priekšnesumi, kā arī noslēguma koncerts un zaļumballe Varakļānu pils centrālajā laukumā.
Kā Meža dienas sākās
Pirms 80 gadiem - 1928. gada 15. februārī notika Meža darbinieku biedrības Varakļānu nodaļas valdes sēde, kurā pēc mežziņa kandidāta Pētera Purviņa ierosinājuma tika pārrunāta Meža dienu rīkošana Varakļānos. Meža dienā 1928. gada 12. maijā Varakļānos ierīkoja pilsētas bulvāri un sagatavoja stādījumus pilsētas parkam.
Meža dienas visā Latvijā tika nolemts sarīkot 1930. gada pavasarī. To gaitā norisa dažādi priekšlasījumi par meža nozīmi, stādīšanu un kopšanu. Meža dienās veidoja stādījumus pie valsts, sabiedrisko iestāžu un privātām ēkām, pagastnamiem, skolām, slimnīcām, baznīcām un kapsētām. Izveidoja jaunas alejas, stādīja kokus gar ceļiem un pie pieminekļiem.
Lai vieglāk būtu koordinēt Meža dienu norisi, tika nodibināta Centrālā Meža dienu komiteja, kuras sastāvā bija dažādu iestāžu un organizāciju pārstāvji. Komitejas darbību atbalstīja Zemkopības ministrijas Meža departaments.
Katrā pagastā un pilsētā tika izveidota Meža dienu komiteja, kurā darbojās vietējais mežkopis, pagasta valdes pārstāvis, skolotājs, agronoms, dārzkopis, aizsargi un skolu jaunatne. Zemkopības, Kara, Izglītības un Iekšlietu ministrijas pārstāvju apspriedē 1934. gada 4. oktobrī nolēma, ka 1935. gada Meža dienu pasākumos jāiesaista visa sabiedrība un par Meža dienu augstāko protektoru ievēlēja Kārli Ulmani.
Tas bija Meža dienu kustības aizsākums Latvijā, kas visas valsts mērogā turpinājās līdz pat Latvijas okupācijai un citādākā formā arī turpmākajos gados. Par Meža dienu atdzimšanu Latvijā var uzskatīt 1995. gadu, kad Jūrmalas virsmežniecībā meža atjaunošanas darbos piedalījās Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ķekavas skolēni.
Ar otro elpu
Turpmākajos desmit gados Meža dienu rīkošanas tradīcijas ir nostiprinājušās un guvušas arvien lielāku visas sabiedrības atbalstu, tāpēc 2005. gadā tika izveidota Meža dienu komiteja, kura veicina plašāku sabiedrības, it īpaši skolu jaunatnes un rajonu iedzīvotāju, iesaistīšanu Meža dienu pasākumos. Šodien komiteju vada zemkopības ministrs. Tajā darbojas izglītības un zinātnes ministrs, vides ministrs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, kā arī sabiedrībā pazīstami un cienīti nozares cilvēki - Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis, Valmieras pilsētas Domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes profesors Zigurds Saliņš un Aivars Berķis.
Meža dienu 2008 pasākumu norisi koordinē Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Meža politikas departaments. Pasākumu organizēšanā un norisē piedalās nozares valsts iestādes un sabiedriskās organizācijas, pašvaldības, kā arī meža nozares uzņēmumi.
Ar kopējo Meža dienu 2008 pasākumu kalendāru var iepazīties Zemkopības ministrijas mājaslapā: www.zm.gov.lv. Visi Latvijas iedzīvotāji aicināti piedalīties Meža dienās 2008!
