“Ugunsgrēks Tvaika ielā izgaismoja vairākas problēmas civilās aizsardzības sistēmā, kuras steidzami jānovērš. Pirmkārt, nepieciešams skaidrs rīcības algoritms situācijām, kad nelaime notiek pie nozīmīgākajām satiksmes maģistrālēm. Šajā gadījumā tranzīta iela uz ostu bija slēgta nedēļu, kamēr tika veiktas birokrātiskās darbības, lai varētu sienai veikt tehnisko ekspertīzi un pieņemt lēmumu, ko ar to darīt tālāk. Taču līdzīgas situācijas var rasties arī citviet pilsētā un jābūt skaidri noteiktai kārtībai, kā ārkārtas situācijās operatīvi tiek mainīta un nodrošināta satiksmes plūsma, kā tiek organizēti apbraucamie ceļi, kurš par šiem risinājumiem atbild un sedz ar tiem saistītās izmaksas,” skaidro E. Bergholcs.
“Otrkārt, situācija parādīja pašvaldības ierobežotās iespējas operatīvi rīkoties šādās ārkārtas situācijās. Aicināšu par civilo aizsardzību atbildīgās institūcijas izvērtēt notikušo, skaidrot savu rīcību un atbildību, kā arī reaģēšanas termiņus ārkārtas situācijās. Uzskatu, ka pašvaldībai ir jābūt iespējai pieņemt operatīvus lēmumus un veikt nepieciešamās darbības, negaidot formāli saskaņotus dokumentus vai īpašnieka rīcību. Šajā gadījumā pagāja nedēļa, kamēr tika veikta tehniskā ekspertīze un sienas demontāža. Krīzes situācijās nedrīkst rasties jautājums par tālāko rīcību, jo atbildībām, pilnvarām un rīcības secībai jābūt noteiktai jau iepriekš,” norāda E. Bergholcs.
Viņš uzsver, ka Tvaika ielas gadījums jāizmanto kā iespēja mācīties un pilnveidot pašvaldības gatavību krīzes situācijām. “Šis gadījums ir nopietns signāls par nepieciešamību stiprināt Rīgas civilās aizsardzības un krīžu pārvaldības spējas, lai nākotnē līdzīgas situācijas varētu risināt ātrāk, koordinētāk un efektīvāk,” norāda E. Bergholcs.
