DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 5 minūtes

Starptautiskajā samitā izceļ Vidzemes pieeju uzņēmumu inovāciju veicināšanai

Vidzemes uzņēmumu iespējas izmantot starptautisko augstskolu zināšanas, pētniecības resursus un sadarbības tīklus ir viens no jautājumiem, ko 28. oktobrī Lisabonā, Portugālē, starptautiskajā samitā “Future of Universities”, prezentēja Vidzemes Atvērto inovāciju centra (VAIC) vadītāja Santa Vītola un Vidzemes Augstskolas (ViA) akadēmiskā prorektore Iveta Putniņa. Samitā, kas pulcē augstākās izglītības, inovāciju un uzņēmējdarbības attīstības pārstāvjus, Vidzemes pieredze tiek izmantota, lai parādītu, kā reģionālās pārvaldes un augstskolas sadarbība var palīdzēt vietējiem uzņēmumiem izstrādāt jaunus risinājumus un piekļūt zināšanām, kas nav pieejamas pašu reģionā.

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu stiprina uzņēmēju, pētnieku, studentu un citu inovāciju attīstībā iesaistīto pušu sadarbību. Lai veicinātu zināšanu apmaiņu, jaunu ideju attīstību un inovāciju ieviešanu reģionā, abas institūcijas 2024. gadā izveidoja Vidzemes Atvērto inovāciju centru (VAIC). Centrs īsteno dažādas iniciatīvas, kurās uzņēmēji, pētnieki un studenti kopīgi meklē risinājumus uzņēmumiem un reģionam aktuāliem izaicinājumiem. Piemēram, Inovāciju koprades laboratorijā studentu un pētnieku komandas meklēja iespējas AS “Smiltenes Piens” sūkalās esošos proteīnus izmantot jaunu, ilgtspējīgu produktu radīšanai, savukārt SIA “Valmiermuižas alus” vajadzībām pētīja jaunu fermentētu bezalkoholisko funkcionālo dzērienu izstrādes iespējas. Savukārt SIA “PLŪKT” meklēja risinājumus, kā uzlabot un automatizēt ugunspuķu tējas fermentācijas procesu, lai to varētu izmantot lielākos ražošanas apjomos. Visu trīs komandu ideju turpmākai izpētei stipendijās kopumā piešķirti 5000 eiro.

ViA sadarbojas ar reģiona uzņēmumiem, iesaistot studentus praktisku tehnoloģisko risinājumu izstrādē. Piemēram, SIA “VALPRO” sadarbībā ar ViA Fondu piedāvā IT praksi ar stipendiju, kurā studenti strādās pie mākslīgā intelekta izmantošanas un kiberdrošības risinājumiem. Savukārt ViA Virtuālās realitātes laboratorija uzņēmumiem piedāvā atbalstu tehnoloģiju testēšanā, prototipu veidošanā un digitālo apmācību risinājumu izstrādē.

Šāda sadarbība Vidzemei ir īpaši nozīmīga, jo reģiona ekonomikā dominē mazie un vidējie uzņēmumi, kuru iespējas patstāvīgi ieguldīt pētniecībā un jaunu produktu izstrādē bieži ir ierobežotas. Vienlaikus tradicionālajās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, kokapstrādē un pārtikas ražošanā, ir potenciāls radīt jaunus produktus ar augstāku pievienoto vērtību.

“Sadarbība ar Vidzemes Augstskolu mums paver pieeju daudz plašākam zināšanu un kompetenču lokam, nekā reģionā būtu iespējams nodrošināt pašu spēkiem. Mēs varam uzņēmumiem piedāvāt ne tikai vietējo pētnieku un studentu iesaisti, bet arī piesaistīt starptautiskus partnerus, kuru rīcībā ir specifiskas zināšanas un pieredze. Tas ļauj meklēt risinājumus, kas citādi mūsu uzņēmumiem varētu nebūt sasniedzami. Jau šobrīd veidojas pirmās pilotprojektu sadarbības, kurās kopā ar ārvalstu augstskolām tiek meklēti risinājumi Vidzemes uzņēmumu un pašvaldību vajadzībām,” skaidro Vidzemes Atvērto inovāciju centra vadītāja Santa Vītola.

Attēlā: Vidzemes Atvērto inovāciju centra vadītāja Santa Vītola.

Publicitātes foto.

Būtiska loma šajā sadarbībā ir Vidzemes Augstskolas dalībai Eiropas Universitāšu aliansē E³UDRES², kas paver iespējas iesaistīt ārvalstu augstskolu pētniekus, studentus un ekspertus. Vienlaikus VAIC sadarbojas arī ar citām Latvijas un ārvalstu izglītības un pētniecības iestādēm, lai Vidzemes uzņēmumiem palīdzētu atrast nepieciešamās zināšanas un kompetences.

Viens no šādas sadarbības piemēriem ir 2025. gada novembrī organizētā Inovāciju koprades laboratorija, kurā 104 dalībnieki no 13 valstīm meklēja risinājumus astoņu uzņēmumu un organizāciju izvirzītajiem izaicinājumiem pārtikas un dzērienu nozarē.

Kopš VAIC izveides 2024. gadā tā iniciatīvās iesaistījušies vairāk nekā 80 uzņēmumi un 13 pētniecības institūti, bet kopējais iesaistīto organizāciju un uzņēmumu skaits pārsniedz 186. Vidzemes uzņēmumu vajadzībām izstrādāti 18 risinājumu prototipi. Šie rezultāti parāda, kā reģionālās pārvaldes, augstskolu un uzņēmumu sadarbība var pārtapt konkrētos risinājumos uzņēmējdarbības attīstībai.

UZZIŅAI

Vidzemes Atvērto inovāciju centru (VAIC) kopā izveidoja Vidzemes Augstskola un Vidzemes plānošanas reģions 2024. gada 23. aprīlī. Centra mērķis ir attīstīt Vidzemes reģiona zināšanu un inovāciju ekosistēmu.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI