Ko nozīmē uzsākt diskusiju? Tā vispirms ir prezentācija Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomē (SDA) 21.oktobrī. LBAS eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Linda Romele prezentācijā aicināja pievērst uzmanību 3 faktoru grupām, kuras ietekmē strādājošo darbaspēju saglabāšanos līdz pensionēšanās vecumam. Starp tām ir izdegšana un arodslimības, zems atalgojums, darbinieku pārslodze un trūkums, kā arī veselības aprūpes pieejamība un formālas obligātās veselības pārbaudes. Priekšlaicīgā vecuma pensija — iespēja sākt saņemt vecuma pensiju pirms vispārējā pensionēšanās vecuma 80%-100% apmērā pie darba stāža 40-45 gadi būtu viens no risinājumiem, kā palīdzēt sasniegt strādājošajiem veselīgas vecumdienas, jo veselīgi nodzīvoto gadu skaits Latvijā ir viszemākais rādītājs no visām ES dalībvalstīm. Tostarp aprēķini rāda, ka, piemēram, vīriešu, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, vidējais turpmākās dzīves ilgums varētu būt tikai 6,4 gadi, šo pašu vecumu sasniegušajām sievietēm – 16,2 gadi, bet vidējais abiem dzimumiem – 11,4 gadi. Tajā pašā laikā, kad valsts aprēķina pensijas apmēru cilvēkam, kurš sasniedzis 65 gadu vecumu, sievietēm un vīriešiem tas ir aritmētiski līdzsvarots - vidēji 17,76 gadi, - tā saucamais G koeficients. Tas patiesībā samazina ikmēneša pensijas apmēru, jo plāno, ka caurmērā pensionārs gandrīz 18 gadus saņems pensiju! Šī aplamība liecina, ka darbinieki droši var pretendēt uz priekšlaicīgu pensionēšanos 2 gadus iepriekš ar krietni augstāku pensijas apmēra izmaksu nekā 50% un citiem pensiju sistēmas uzlabojumiem.
LBAS veica analīzi par pensiju sistēmu citās Eiropas valstīs, un jānorāda, ka priekšlaicīga pensionēšanās pie liela darba stāža (35-45 gadi) ar nelielu pensijas samazinājumu (2,81% Spānijā līdz 30,67% Igaunijā pie darba stāža 40 gadi 60 gadu vecumā) ir raksturīga gandrīz visām Eiropas valstīm. Atgādinām, ka Latvijā, priekšlaicīgi pensionējoties, pensijas apmērs tiek samazināts par 50%. Minēsim vēl dažus piemērus, proti, Beļģijā vispārējais pensionēšanās vecums ir 66 gadi, taču var pensionēties 60 gadu vecumā ar darba stāžu 44 gadi un vecuma pensija netiek samazināta, savukārt Vācijā var pensionēties 63 gadu vecumā ar darba stāžu 35 gadi, un pensija tiek samazināta par 14,4%.
Linda Romele minēja arī dažus no piemēriem, kurām profesijām varētu piemērot priekšlaicīgu pensiju, t.i., dzelzceļa (mašīnisti un dispečeri), izglītības (speciālās izglītības skolotājs, sporta skolotājs un pirmsskolas izglītības skolotājs), probācijas (vadošais probācijas speciālists-nodaļas vadītājs, vecākais probācijas speciālists, probācijas speciālists), enerģētikas (elektrolīniju montieri) un tirdzniecības (pārdevēji, kasieri, zāles darbinieki un krāvēji) nozarēs. Tajā pat laikā Linda Romele diskusijai izvirzīja arī priekšlikumu par universālo risinājumu, proti, paredzēt iespēju pensionēties visiem pie 40-45 gadu darba stāža, saglabājot pensijas apmēru 80%-100%. Iespējas ir dažādas, tostarp apsverams risinājums būtu ļaut darbiniekam samazināt slodzi, piemēram, līdz 50%, vienlaikus saņemot atbilstošu darba algu un daļēju pensiju (50-80%).
Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji apliecināja, ka problēmas pastāv, bet tās var risināt arī savādāk. LM piekrita LBAS apgalvojumam, ka minimālais vecuma stāžs, lai vispār kvalificētos valsts pensijai, ir viens no augstākajiem starp ES dalībvalstīm (Latvijā tie ir 20 gadi, Lielbritānijā 10 gadi, Vācijā 15 gadi. Kopumā LM pārstāvji bija drīzāk noraidoši par LBAS priekšlikumiem, vienlaikus LBAS uzsver, ka turpinās uzsākto diskusiju un ceram uz strādājošo nopietnu atbalstu.
LBAS Eiropas tiesību aktu un politikas dokumentu eksperte Nataļja Preisa SDA sēdē, apspriežot jautājumu par ārzemnieku piesaistes ietekmi uz Latvijas darba tirgu un sociālo nodrošinājumu, pievērsa uzmanību, ka mazināt prasības trešo valstu pilsoņu nodarbinātības kontrolei, piemēram, darba tirgus testu, nav pieļaujams. Tāpat arī nav akceptējama prasība mazināt trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai pieprasīto augstāku atlīdzības līmeni, kas kalpo kā aizsardzība pret sociālo dempingu un negodīgu konkurenci.
Vienlaikus būtu jāatrisina pretruna starp darba devēja spēju maksāt nozares vidējo algu trešo valstu pilsoņiem atbilstoši prasībai no vienas puses un nespēju maksāt tādu pašu atlīdzību vietējam darbiniekam no otras puses. Rezultātā vietējais darbinieks saņem minimālo algu par tādu pašu darbu, kuru veic trešās valsts pilsonis. LBAS uzsver, ka nepieciešams veikt kontroli par pagaidu aģentūru darbu, kuras arvien vairāk piesaista trešo valstu pilsoņus darba Latvijā.
Turklāt ir vajadzīga kontrole par Latvijas uzņēmumiem, kuri faktiski veic pagaidu darbaspēka nodrošināšanu, jo piesaista ārvalstniekus sūtīšanai uz citiem uzņēmumiem un ārvalstīs, bet nereģistrējas par pagaidu darba aģentūrām, nesaņem NVA licenci un nebauda valsts iestāžu kontroli par šādu ekonomisko darbību.
Visbeidzot Uzraudzības procesā ir būtiski palielināt VDI kapacitāti negaidīti un regulāri apsekot darba vietas, kā arī veidot un stiprināt sadarbības protokolus starp dažādām uzraudzības institūcijām, kuram ir svarīga loma trešo valstu pilsoņu nodarbināšanas uzraudzībā, piemēram, policiju, VDI, VID, Robežsardzi, NVA.
